Slavenā spiedze latviete Čilvere albumos turējusi tikai dzīvnieku foto

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka nule Lielbritānijā publicēti Nacionālā arhīva dokumenti, kas liecina, ka leģendām apvītā Otrā pasaules kara laika slepenā aģente Fifi bijusi angļa un latvietes ģimenē dzimusī Marija Kristīne Čilvere. Slavenā spiedze, kura mirusi 2007. gadā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados nodarbojās ar dzīvnieku aizstāvību un Rīgā nodibināja dzīvnieku patversmi „Dzīvnieku draugs”. Patversmes vajadzībām viņa dāvāja gan ģimenes mantoto zemi Candera ielā, gan naudu.

„Dzīvnieku drauga” vadītāja Solvita Vība Kasjauns.lv pastāstīja, ka nu beidzot ir izpratusi dzīvnieku patversmes dibinātājas un labdares Marijas Kristīnes Čilveres personību.

„Esmu viesojusies pie viņas mājās Anglijā, viņa tur vadīja ļoti noslēgtu dzīvesveidu. Parasti jau uzskatām, ka cilvēks, kurš nodarbojas ar labdarību, palīdzību bezpajumtes dzīvniekiem, ir ļoti mīkstsirdīgs, pat raudulīgs, bet Čivleres kundzei bija gluži pretējs raksturs. Viņa bija kareivis, cīnītājs, un viņas ienaidniekam bija jārēķinās, ka viņam ir ļoti maz izredžu uzvarēt. Viņa bija cīnītājs visos virzienos, bezkompromisa cilvēks. Savos vairāk nekā astoņdesmit gados viņa bija tikpat enerģiska kā divdesmitgadīga jauniete. Mani pārsteidza viņas spēja iedvesmot cilvēkus, nekad nenokārt galvu.

Kad viesojos pie viņas mājās, mani izbrīnīja, ka viņai bija daudz foto albumu, bet tajos bija tikai ziedi un dzīvnieki. Nevienas fotogrāfijas no viņas vairāk nekā 80 gadus ilgā dzīves posma. Nebija nevienas fotogrāfijas, kuru varētu iedot „Dzīvnieku drauga” arhīvam. Viņa uzsvēra, ka fotogrāfijām nav lielas nozīmes. Mani tas izbrīnīja, bet nu to es ļoti labi saprotu.

Viņa arī uzsvēra, ka labdarībai nav jābūt publiskai un ar to nevajag plātīties. Kad pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Latvija atguva neatkarību, pateicoties viņai, arī tika izveidots „Dzīvnieku draugs”.

Ar Čilveri varēja runāt par jebkuru tēmu, viņa bija ļoti erudīts cilvēks. Kad viesojos pie viņas, tad, piemēram, uz galda redzēju atvērtu sengrieķu filozofa Platona grāmatu. Tomēr sarakste un komunikācija ar viņu bija tikai un vienīgi par dzīvnieku aizsardzības tēmu. Protams, ka viņa neko nerunāja par savu pagātni un dzīvi. Tikai tagad saprotu, kāpēc.

Čilvere dzīvoja ne tikai noslēgtu, bet arī ļoti askētisku dzīvi 18. gadsimta mežsarga namiņā Velsas pierobežā.. Tagad man uz visiem agrāk neatbildētajiem jautājumiem par viņas personību, ir ļoti daudz atbilžu.”

Nenovērtējams ieguldījums Lielbritānijas drošībai

Arhīva dokumenti liecina, ka Čilvere 1942. gadā izbēga no nacistu koncentrācijas nometnes un Lielbritānijas slepenajiem dienestiem jau 22 gadu vecumā piedāvāja savus pakalpojumus „aktīvā dienestā bīstamos apstākļos”. Čilvere pārvaldījusi vairākas valodas, un viņas uzdevums bijis pārbaudīt britu aģentu uzticamību. Viņa izlikusies par franču žurnālisti un sarunā pie pusdienām vai bārā savaldzinājusi aģentus, izvilinot no viņiem informāciju. Viņas rakstītie ziņojumi izšķīra, vai attiecīgo aģentu var sūtīt ārvalstu misijā. Čilvere raksturota kā ārkārtīgi skaista, ļoti inteliģenta un drosmīga jauna sieviete, kas devusi nenovērtējamu ieguldījumu Lielbritānijas drošībai kara laikā.

Čilvere piedzima Londonā angļa un latvietes ģimenē, bet viņa uzauga savas mātes dzimtajā Latvijā un Rīgā mācījās vācu skolā. Viņa uzsāka studijas Sorbonas universitātē Parīzē, bet, kad izcēlās karš, viņa tika ieslodzīta koncentrācijas nometnē Bezansonā. Čilverei izdevās izbēgt no nometnes un nonākt Lielbritānijā, kur arī pavadījusi visu savu atlikušo mūžu. Pēc pensionēšanās no dienesta Čilvere dzīvoja noslēgtu dzīvi Anglijas laukos, veltot sevi dzīvnieku labturībai un savam dārzam.