Lietuva gatavojas agresijai: spriež par bumbu patvertnēm; Latvijā nav nevienas patvertnes
Sakarā ar pieaugošajiem agresijas draudiem no Krievijas puses, Lietuvā domā par civilās aizsardzības būvēm – bumbu patvertnēm un pat metro būvi Viļņā, kas būtu ideāls patvērums kara gadījumā. Tikmēr Latvijā bumbu patvertnes jau likvidētas pirms sešiem gadiem un neviens nedomā par to atjaunošanu.
Lietuvieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudz nopietnāk domā par to, kā rīkoties militāras agresijas gadījumā, nekā Latvijā. Mūsu dienvidu kaimiņzemē ik pa laikam izskan aizsardzības jomas speciālistu padomi, kā rīkoties militāra uzbrukuma gadījumā: gatavoties partizānu karam un izdzīvošanai bez elektrības un gāzes, iepirkt konservus un sērkociņus un tā tālāk. Mēneša sākumā Lietuvā pat notika sanāksme, kurā sprieda par bumbu patvertnēm, kurās agresijas gadījumā patverties civiliedzīvotājiem. Izskanēja arī atbalsts metro būvniecībai Viļņā, jo metropolitēns būtu ideāla vieta, kur cilvēki varētu paglābties bombardēšanas laikā. Tikmēr Latvijā visas patvertnes, kas bija saglabājušās kopš 2. pasaules kara un padomju laikiem, bet daudzas bija pamestas un sagruvušas, 2009. gadā tika formāli likvidētas. Pašlaik bijušās patvertnes ir vai nu sagruvušas, nojauktas, vai pārvērstas par noliktavām.
Lietuvā domā par bumbu patvertnēm
Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks Lietuvas Seimā uzsvēris, ka dienestiem, kuri atbild par civilo aizsardzību, nopietni jādomā, kā tie varētu nodrošināt civiliedzīvotāju drošību.
„Mēs (Aizsardzības ministrija) esam izdevuši rīkojumu, lai par civilo aizsardzību atbildīgās institūcijas – Ugunsdzēsības un glābšanas departaments, kā arī Mobilizācijas departaments – noskaidro un izvērtē visas mūsu iespējas civiliedzīvotāju drošības nodrošināšanā agresijas gadījumā,” teica Oleks, atbildēdams uz deputātu jautājumiem par bumbu patvertnēm. Viņš arī uzsvēra, ka pašreizējās Lietuvas valdības laikā nav likvidēta neviena bumbu patvertne.
Tāpat Seimā tiek izskatīts jautājums par metro būvniecību Viļņa, jo tieši metropolitēns varētu atrisināt ne tikai Lietuvas galvaspilsētas transporta problēmas, bet arī būt lieliska patvertne militāras agresijas gadījumā.
Te jāpiebilst, ka šī gada sākumā aktualizējās jautājums par metro būvniecību Viļņā. Tā kā Lietuvas valdībai nav naudas metro būvniecībai, tad Lietuvas parlaments pašlaik izstrādā īpašu likumu, kas ļautu nodot Viļņas metro koncesijā privātuzņēmumiem un ārzemju firmām.
Lietuvas aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka, lai iedzīvotājus informētu par glābšanas iespējām militāras agresijas gadījumā, plāno palielināt budžetu tieši šim mērķim.
Bumbu patvertnes Latvijā, kas vairs nav bumbu patvertnes
Latvijā jau sešus gadus nav nevienas patvertnes
Savukārt Latvijā jau kopš 2009. gada pat „uz papīra” vairs nepastāv tāds jēdziens kā bumbu patvertne. Ministru kabinets 2008. gada nogalē nolēma likvidēt vēl saglabājušās patvertnes. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas to uzturēšanai nebija izdalīts ne santīms un tās vai nu vienkārši bija sagruvušas vai arī pārbūvētas. To atjaunošanai bija nepieciešami milzīgi līdzekļi.
Žurnāls „Nedēļa” 2007. gada rakstīja, ka, lai atjaunotu patvertnes, vajadzīgs vismaz miljards latu (ap pusotrs miljards eiro) un tam būtu nepieciešami vismaz desmit gadi. Valdošajās aprindās bumbu patvertnes bija kā kārsts kartupelis, tika izstrādātas vairākas koncepcijas, kas paredzēja patvertņu atjaunošanu un jaunu būvniecību. Viss liecināja par to, ka Iekšlietu ministrija gadu no gada rakstīja gudras koncepcijas, veica sarežģītus aprēķinus un veido darba grupas, lai nekas nebūtu jādara. Savā ziņā tas bija arī saprotams, jo — ko nevar celt, to nevar arī nest.
Pāris gadu vēlāk valdība problēmu atrisināja ļoti vienkārši – atsakoties no patvertnēm.
Tobrīd daudzas patvertnes izmanto saimnieciskiem mērķiem, taču valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem, kuru īpašumā tās atrādās, īpašā statusa dēļ bija pienākums saglabāt tajās visas komunikācijas un infrastruktūru.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere Kasjauns.lv pastāstīja: „Patvertnes bija saglabājušās no 2. pasaules kara un padomju laikiem. Tās arī neaptvēra visu valsts teritoriju, daudzas bija pārvērstas par noliktavām. No 2. kara laikiem saglabājušās patvertnes bija vien tādi riktīgi pagrabi. To atjaunošana izmaksātu miljonu miljonus. Un jāteic, ka šodien militārās tehnoloģijas attīstījušās tik strauji, ka šādām patvertnēm faktiski vairs nav jēgas. Lai tās būtu efektīvas, būtu jāuzbūvē pilsēta zem pilsētas, kas izmaksātu pasakainas summas.
Daudzi, sevišķi jau vecākās paaudzes cilvēki, kas atceras vēl vecos laikus, to nesaprot. Bet, tā kā mēs savulaik esam attiekušies no vairogiem, jo vairs ar bultām karā neviens nešauj, tāpat tagad esam atteikušies no patvertnēm. Pašlaik arī neviens nav izteicies, ka patvertnes būtu jāatjauno.”
Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis, Māris Puķītis, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
