Latvijā darbojas Eiropas finansēts portāls, kas raksta studentiem darbus. Augstskolas šokā

Portāls piedāvā studentiem viņu vietā uzrakstīt esejas, referātus, kursa darbus, un pat studiju noslēguma darbus. Kompānijas sauklis ir sapnis ikvienam studējošajam – „Aizmirsti par uztraukumu, bezmiegu un gaisā izkūpējušo laiku – mēs palīdzēsim uzrakstīt tev svarīgo!” Kamēr Latvijas augstskolas cīnās, lai atklātu gadījumus, kad students studiju darbu nav rakstījis pats saviem spēkiem, te viss notiek gluži legāli. Tā vismaz uzskata paši portāla veidotāji, sludinot, ka drošība garantēta, un plaģiāts netiks piedāvāts. Izglītības un Zinātnes ministre Ina Druviete gan paudusi viedokli, ka fakts, ja students nodevis cita rakstītu darbu, pat ja darbs ir autentisks, uzskatāms par plaģiātu.

Portāla veidotāji savu vainu neredz – plaģiātismu tie neveicinot

Savukārt, akademika.lv valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs skaidro, ka mērķis nav piedāvāt gatavus darbus, lai studenti, uzdodot tos kā savus, nodotu augstskolās. Pakalpojums esot konsultācijas. „Mēs palīdzam studentam saprast, kā tiek izstrādāti studiju darbi, ja nepieciešams izstrādājam arī gatavus darbu paraugus, bet tas nenozīmē, ka tos atļauts nodot kā savus. Mūsu mājaslapā ir ievietots punkts, ka studentam nav tiesību mūsu autoru radītos darbus uzdot par savējiem,” skaidro Platonovs.

Viņš gan atzīst, ka šādu iespēju izslēgt nav iespējams, tikpat nereāli esot arī kontrolēt, kur tālāk nonāk akademika.lv rakstveidā sniegtās „konsultācijas”.

Tā vietā, lai Latvijas augstskolas uztrauktos par studiju noslēguma darbu autentiskumu, Platonovs aicina augstskolām pievērst lielāku uzmanību sniegtajām zināšanām, nekoncentrējot diploma izsniegšanu vien uz labi uzrakstītu bakalaura, vai maģistra darbu.

Līdz šim par naudu rakstīt studiju darbus piedāvāja atsevišķas cilvēku grupiņas sludinājumu portālos, nu šo „biznesu” mēģina pārņemt akademika.lv. Par portāla darbību šokā ir ne vien Latvijas augstskolu mācību spēki. Ideju asi kritizē arī Izglītības un Zinātnes ministrijā (IZM).

IZM šādu rīcību vērtē kā neētisku

Sazinoties ar IZM, izdodas noskaidrot, ka portāls akademika.lv ir uzņēmums, kas reģistrēts Talsu novadā, to izveidojis SIA AKCL. „Akademika.lv ir bijis Cēsu Biznesa inkubatora „Magnus” dalībnieks un ar tā starpniecību saņēmis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansētu atbalstu projekta īstenošanai,” stāsta IZM pārstāve Edīte Olupe. Viņa atzīst, ka IZM portāla izveidi uzskata par neētisku, jo akadēmisku darbu pirkšana nav pieļaujama. „Mēs aicinām augstskolas stingri vērsties pret šādiem gadījumiem,” piebilst Olupe.

Portāla mājaslapā vēstīts, ka uzņēmuma mērķis ir sniegt atbalstu mācību procesā skolēniem un studentiem, par samaksu izstrādājot dažādus darbus. Esot garantēta arī drošība, ka nopirktais darbs nebūs plaģiāts. Ieskatoties portāla piedāvātajā cenu izrakstā, ir skaidrs - šajā vietnē iegādāts darbs nebūs no tiem lētākajiem. Par vienu A4 lapu bakalaura studijām, nāksies šķirties no 7  - 25 eiro. Cenas mainās arī atkarībā no laika perioda, jo īsāks darba sagataves posms, jo vairāk tas maksās. Aprēķinot lētāko variantu un ņemot vērā, ka vidēji bakalaura darba apjoms ir 70 lapas, par studiju noslēguma darbu nāksies samaksāt teju vai 500 eiro. (Jāpiebilst gan – tas būs tikai paraugs, ne reāls darbs).

Šādi tiek degradēta Latvijas mācību sistēma

Apzvanot lielākas Latvijas augstskolas ir skaidrs – šāda portāla darbība grauj Latvijas izglītības sistēmas pamatnostādnes.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna, šī portāla piedāvātie pakalpojumi degradē augstākās izglītības prestižu un kvalitāti. „Tā tiek zaudēts pamatojums, kāpēc augstākā izglītība vispār ir vajadzīga. Tā ir nepieciešama, lai cilvēkos radītu iemaņas un prasmes, bet tās nevar rasties, ja studenti paši neraksta savus darbus un viņu vietā to izdara citi, piedevām, piedāvājot to kā maksas pakalpojumu,” piebilst Juhna.

Viņš atzīst, ka studentiem ir jāaizstāv savas zināšanas, taču, ja darbu uzrakstījis kāds cits, tad to ir praktiski neiespējami izdarīt. Tāpat viņš apšauba šī portāla autoru spēju radīt autentisku oriģināldarbu. „Ir liela varbūtība, ka minētā portāla piedāvātie darbi ir plaģiātisms, jo, lai radītu maģistra darbu inženierzinātnēs, ir nepieciešams balstīties uz pētījumā iegūtajiem mērījumiem, kas iegūti laboratorijā. Ir maz ticams, ka rakstu piedāvātājiem ir pieeja laboratorijām, vai arī viņi iegulda lielu darbu, veicot pētījumu. Tāpēc, iespējams, tiek piedāvāti citu cilvēku radīti darbi,” uzsver Juhna.

Viņš stāsta, ka šādu portālu eksistence būtiski ietekmē studiju līmeni. „RTU ir svarīgi studentiem iemācīt dažādas iemaņas un prasmes, taču, ja viņi paši neraksta darbus, viņiem nav arī iemaņu un prasmju, kuras jāspēj demonstrēt pārbaudes darbos.”

Arī Latvijas Universitātē šādu portālu darbību uztver noraidoši, atzīstot, ka tas veicina plaģiātismu, jo studējošais var izmanto šīs „konsultācijas” un darbu paraugus pēc saviem ieskatiem, tostarp uzdodot par paša izstrādātu darbu. „Tas ir pretrunā ar Universitātes darbības principiem. Ja studējošais nodod darbu, ko pats nav rakstījis, tas ir rupjš pārkāpums. Plaģiātisms ir cita autora publicētu vai nepublicētu darbu izmantošana, nenorādot precīzu atsauci, tātad arī cita autora darba uzdošana par savu ir uzskatāma par plaģiātismu,” skaidro Latvijas Universitātes pārstāve Ilona Vilcāne.

Taču gan RTU, gan LU mācībspēki stāsta, ka atklāt studentu negodprātīgo rīcību esot gana sarežģīti, ņemot vērā, ka akademika.lv norādījis – izstrādātie darbi ir oriģināldarbi. Taču noslēguma darbi tiekot izstrādāti pasniedzēju vadībā, kuri darba tapšanas gaitā diezgan veiksmīgi var konstatēt, vai students darbu veic pats, vai to viņa vietā dara kāds cits.

Sākotnējā ideja vien akadēmiskas konsultācijas

Interesanti, bet pretrunīgi vērtētā portāla izveide notikusi, pateicoties Eiropas fondu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējumam. (LIAA)

Interesējoties LIAA izdevās noskaidrot, ka tik tiešām, portāla izveidei atbalsts ticis sniegts, taču akademika.lv darbība atšķiras no sākotnēji norādītās. „Esam pieprasījuši detalizētu informāciju inkubatoram par SIA „AKCL” piešķirto atbalstu un uzņēmuma darbību inkubatorā. Cenšamies noskaidrot arī to, kāpēc akademika.lv darbība atšķiras no pieteikumā norādītās darbības, proti, akadēmiskajām konsultācijām,” skaidro LIAA pārstāve Vineta Vilistere – Lāce.

Kopumā portāla izveides kopējās izmaksas sastāda 7317 eiro, LIAA līdzfinansējuma daļa ir 6219,55 eiro.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press