Valmierā 11. oktobrī notiks tradicionālais Simjūda gadatirgus

Tirgotāji pārstāvēs visus četrus Latvijas reģionus, kā arī Lietuvu un Igauniju, Kasjauns.lv informēja Valmieras pašvaldības pārstāve Justīne Deičmane.

Lai turpinātu tradīciju – ļaut sarūpēt ļaudīm pilnus gaņģus ar ziemas krājumiem, tirgotāji piedāvās ļoti daudzveidīgu produkciju: siltus adījumus, tamborējumus un kažokādas, tautas tērpus un to aksesuārus, rotaslietas, dažādus virtuves darba rīkus, kas uzrunās ikvienu kārtīgu saimnieci, stādus, rudens augļus, ogas un dārzeņus, medu, piparkūkas, žāvētas zivis, maizi, keramikas un ādas izstrādājumus, pinumus un daudz ko citu. Amatnieku darinājumi aptvers laika periodu sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām, lai ikviens tirgus apmeklētājs atrastu sev vispiemērotāko produktu.

Tirgus ir vieta, kur ne tikai iepirkties un satikties ar paziņām, bet arī lustīgi pavadīt laiku. Par jautru un muzikālu viduslaiku atmosfēru no pulksten 11.00 līdz 14.00 parūpēsies leijerkastnieks Jānis Rakstiņš no Skrīveriem, cirka mākslinieki no Liepājas, kuri īstenos dažādas viduslaiku atrakcijas, un zīlēšanas salons. Pulksten 12.00 gadatirgus apmeklētājus ar skanīgiem muzikāliem pārsteigumiem priecēs diriģenta Inta Teterovska vadītais koris „Balsis”. Savukārt par labsajūtu gādās Garšaugu namiņa saimnieces, piedāvājot dažādas zāļu tējas.

Vēsturiski tirgusvietas un laukumi vienmēr atradās ceļu krustcelēs, rodoties pilsētām – pilsētas centrā un baznīcu tuvumā. Tirgus laukums bieži kļuva par viduspunktu, jo blakus atradās pilsētas baznīca un rātsnams. Sevišķi iecienīti bija tā sauktie gadatirgi, kas notika iepriekš noteiktos datumos un reizēm ilga pat divas, trīs dienas.

Informācija par plašāko Ziemeļvidzemes gadatirgu – Simjūda tirgu Valmierā – saglabājusies dažādos dokumentos un literāros darbos. Krāšņu aprakstu par Simjūdu saglabājis Pāvils Rozītis romānā „Valmieras puikas”: „Te ir svaigas un žāvētas zivis, reņģes kā sudraba skaidas, zuši pielocīti kā striķi, Burtnieku plauži, kurus ēda pat karaļnamos. Ratos sakrauti spaiņi un krējuma ķērnes, lieli siera riteņi un biezpiena kalni. Smaržo medus, taucētas kaņepes, speķis un grūslis. Miltu, putraimu, zirņu, kartupeļu, kāļu un kāpostu vezumus nav iespējams saskaitīt! Īpašu noskaņu radīja uz tirgu atvestie lopi: labi baroti un nikni maurojoši buļļi, piena govis un draiskulīgas teles, sivēni un barokļi piekviec ne tikai tirgus laukumu, bet visu Valmieru. Ratos žēli blēj aitas, bet zosis, vistas, pīles un gaiļi saceļ tādu troksni, līdz tirgotāji nevar viens otru sadzirdēt. Zviedz un dimžājas zirgi.”

Viduslaikos Simjūda tirgus sākās 28. oktobrī, Svētā Sīmaņa dienā, pieminot laiku, kad 1283. gada 28. oktobrī lika pamatus Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcai. 28. oktobrī baznīcas kalendārā vārda dienas ierakstītas Sīmanim un Jūdam. Reizēm kalendārā vārdi bijuši saīsināti, ierakstot „Sim., Jūd.”, kas līdz mūsu dienām arī atnesis nosaukumu – Simjūda tirgus. Simjūda tirgus notika līdz 1940. gadam. Savukārt 1996. gadā Valmieras muzejs Simjūda tirgu atjaunot. „Pirmajos gados patiešām to rīkojām oktobra pēdējā sestdienā, bet oktobra beigu nepastāvīgais laiks – ar lietavām un slapjo sniegu – izdarīja korekcijas, un tirgus laiks pārcelts uz oktobra sākumu.

Ir lietas, kas laika gaitā mainījušās, bet citas – tāpat kā senlaik. Tirgotāju raibajā pūlī reizēm ielavās kāds manīgs pārdevējs, kas mēģina blakus skaistajiem mājražojumiem stendā iekārtoties ar pārpirktiem, tā sauktajiem leišu ražojumiem. Sendienās par šādu pārkāpumu preci atsavināja un izlietoja par labu „pilsētas nabagiem” un „slimo namiem”. Vienmēr būs tādi, kuri teiks: „Atkal urļēgs pašā pilsētas centrā!” Kāds savukārt pukosies, ka ar auto cauri tirgus teritorijai neizbraukt. Tā ir bijis un cerams, ka būs. Jo jau septiņus gadsimtus oktobrī Valmierā ir tirgus laiks – Simjūda gadatirgus,” teic Valmieras muzeja vadītāja Iveta Blūma.

Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto