Dienu pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās no 9 speciālajiem būvnoteikumiem publicēti ir tikai 4
1. oktobrī jāstājas spēkā jaunajam Būvniecības likumam, kas patiesībā ir tikai ietvars jaunajam būvniecības procesa tiesiskuma regulējumam. Detalizētu kārtību nosaka deviņi speciālie būvnoteikumi, no kuriem četri Ministru kabinetā vēl vispār nav pieņemti.
Savukārt piecus Ministru kabinets ir pieņēmis jau iepriekš, taču laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” līdz šodienai oficiāli publicēti ir bijuši tikai vieni, trīs ir publicēti šodien, bet vieni nav publicēti vispār. Un, atsaucoties uz līdzšinējo pieredzi, vēl var tikt mainīti līdzīgi kā Vispārīgie būvnoteikumi, kas tika apstiprināti šī gada 19.augustā, bet publicēti ir tikai 26.septembrī – trīs darba dienas pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās un ir mainīti ne tikai redakcionāli, bet arī pēc būtības, nosakot būvvaldēm jaunus pienākumus.
Līdzšinējais Vispārīgo būvnoteikumu projekts, kas sabiedrībai bija pieejams Latvijas Republikas ministru kabineta mājas lapā kā pieņemts, un uz kā balstoties Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) jau izstrādāja jaunus iekšējos procesus, paredzēja, ka, būvatļauja zaudēs spēku, kad tai būs iztecējis termiņš, taču šobrīd Latvijas Vēstnesī publicētie Vispārīgie būvnoteikumi jau paredz, ka būvatļauja pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes termiņa beigām ir atceļama. Tādejādi Būvvaldei tiek radīts jauns administratīvais slogs, jo turpmāk būs nepieciešams uzraudzīt katras izsniegtās būvatļaujas derīguma termiņu.
„Iespējams, pašvaldības, kurās būvniecība nav tik intensīva šo jauno funkciju spēs nodrošināt, taču Rīgā, kur 2013. gadā ir izsniegtas jaunas, pagarinātas un pārreģistrētas 1935 būvatļaujas, bet šī gada astoņos mēnešos izsniegtas, pagarinātas un pārreģistrētas jau 1339 būvatļaujas šo datu apkopošanai nav administratīvā resursa. Ekonomikas ministrijai paredzot šādas izmaiņas būtu bijis nepieciešams Būvvaldi jau iepriekš informēt, taču izmaiņas ir veiktas Ministru kabineta jau apstiprinātā normatīvajā aktā, kas liek uzdot jautājumus par normatīvo aktu izstrādāšanas kvalitāti kopumā,” secina Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Būvniecības likuma stāšanās spēkā ir vairakkārt pārcelta. Tomēr Ekonomikas ministrija Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā janvārī solīja, ka būvniecības procesa regulējošie normatīvie akti būs izstrādāti un pieņemti līdz šī gada maijam.
„Jau šajā sēdē Būvvalde pauda bažas, ka pašvaldības var nebūt gatavas procesu ieviešanai, ja kvalitatīvi un savlaicīgi nav izstrādāts šis regulējums. Un šobrīd ministrijas vilcināšanās pieņemt un izsludināt visus speciālos būvnoteikumus ir novedusi pie tā, ka Būvvaldes darbiniekiem nav informācijas par jauno regulējumu, nav bijis iespējams pielāgotas IT sistēmas, kas izmantojamas ikdienas darbā, tāpat nav arī izstrādāti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu, kas nodrošina finansējumu būvniecības procesa tiesiskuma kontrolēšanai. Būtībā nevar izslēgt, ka visa būvniecības nozare no 1.oktobra būs paralizēta un nespēs pilnvērtīgi funkcionēt, jo, piemēram, Ministru kabineta noteikumi „Ēku būvnoteikumi” joprojām nav izsludināti,” uzsver Inguss Vircavs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, būvniecības dokumentus normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nebūs iespējams izskatīt, jo, pateicoties Ekonomikas ministrijas novēlotajai būvniecības procesu tiesiskuma regulējošo normatīvo aktu izdošanai, Būvvalde šobrīd nevar garantēt jauno būvniecības procesu ieviešanu praksē.
