Par vienaudža slepkavību notiesātais Gabrieļans paliek uz brīvām kājām. FOTOREPORTĀŽA

Nogalinātā Kristiāna vecmāmiņa ir sašutusi par to, ka slepkavnieks netika apcietināts uzreiz tiesas zālē un Kasjauns.lv teica: „ Savos gados esmu naiva un ceru, ka ieraudzīšu, kā slepkavam uzliek roku dzelžus un viņu apcietina.” Savukārt pats vaininieks savā pēdējā vārdā spēja bilst tikai pāris vārdu, ka viņam žēl notikušais un, ka viņš nav vis uzbrucis, bet gan aizstāvējies. Tas gan šķiet dīvaini, jo viss liecina, ka Gabrieļans nodūra guļošu cilvēku.

Plašu sabiedrības rezonansi ieguva traģēdija, kad 2011. gada 18. decembrī ap pulksten četriem naktī Rīgā, Teikā, kādā ballītē 16 gadu vecais Arams Gabrieļans ar virtuves nazi nogalināja savu vienaudzi, skolasbiedru Kristiānu Čirpusu. Viss liecināja, ka slepkava Kristiānam uzbrucis miegā. Gabrieļans virtuvē bija paņēmis nazi ar 22 centimetrus garu asmeni un uzbrucis guļošajam Kristiānam, viņam mērķtiecīgi iedurot dzīvībai svarīgos orgānos. Pēc tam dūrējs izlēca pa logu un aizbēga. Pa trešā stāva logu Gabrieļans izlēca tērpies vien zeķēs un Kristiāna šortos, tādu viņu Juglas un Pāles ielas krustojumā savāca „ātrā palīdzība”, mediķi bija pirmie, kuriem puisis atklāja notikušo. Noskaidrojies, ka ballītes dalībnieki pirms traģēdijas bija smēķējuši „spaisu” – tā dēvēto „Džonīti”.

Iespējams, Gabrieļans bija sapīpējies „spaisus” un to iedarbībā viņam rādījās halucinācijas, ka Kristiāns viņam uzbrūk. Ekspertīze gan nenoskaidroja, ka Gabrieļans būtu lietojis „spaisu”, bet te jāpiebilst, ka 2011. gada nogalē ekspertīzēs vēl nemeklēja un neskaidroja, vai apsūdzētā asinīs ir atrodamas „spaisa” paliekas. Kāpēc šis noziegums pastrādāts, izmeklētāji nav spējuši izskaidrot. Te arī jāpiebilst, ka abi puiši bija draugi jau no mazotnes.

Pēc traģēdijas Gabrieļans palika uz brīvām kājām un vairāk nekā divus gadus ilga tiesas prāvas. Šī gada aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Teikas vidusskolas audzēknim par sava drauga un skolasbiedra noduršanu piesprieda desmit gadu cietumsodu, maksimāli iespējamo sodu, kādu iespējams piespriest nepilngadīgajam par slepkavību. Tiesa arī noteica, ka apsūdzētajam jāmaksā 110 000 eiro liela kompensācija cietušajiem.

Apsūdzētais spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā un tā atstāja spēkā piespriesto cietumsodu, bet kompensāciju samazināja vairāk nekā uz pusi – līdz teju 50 tūkstošiem. Tomēr tas nenozīmēja, ka Gabrieļans uzreiz nokļuva aiz restēm. Viņš palika uz brīvām kājām. Apsūdzētajam vēl ir tiesības spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā un viņš, pēc visa spriežot, to arī darīs.

Uz tiesas sēdi bez liekas bagāžas

Rīgas apgabaltiesas sēde, kurā bija paredzēts, ka Gabrieļans teiks pēdējo vārdu un viņam tiks nolasīts spriedums, tika nozīmēta 30. septembrī pēc pulksten 9.00 Rīgas apgabaltiesā. Īsi pirms deviņiem rītā pie Abrenes ielas tiesas ēkas piebrauca taksometrs, no kura izkāpa pats apsūdzētais, viņa brālis un māte. Trijotne steidzīgi devās tiesas ēkā un nevēlējās runāt ne ar cietušajiem, ne žurnālistiem.

Apsūdzētā brālis kā mūris stāvēja priekšā slepkavam un neļāva ne pie viņa pieiet, ne ar viņu pārmīt kādu vārdu. Gabrieļana sejas izteiksme bija akmenscieta, bez emocijām, viņš vienkārši stingi skatījās uz priekšu un izlikās, ka ir pakļāvies liktenim. Te gan jāteic, ka Gabrieļaniem tomēr bija pārliecība, ka apsūdzēto nearestēs tiesas zālē, jo parasti gadījumos, kad apsūdzētais ir pārliecināts, ka viņu tiesā apcietinās, viņš uz tiesas sēdi ierodas ar lielu somu, kurā ir sakrāmētas lietas, kas būtu nepieciešamas cietumā. Šoreiz Gabrieļans bija saposies kā uz kādu lietišķu tikšanos – melnā žaketē, baltā kreklā un kaklasaitē, bez liekas bagāžas.

Daudz lielākas emocijas, protams, izrādīja nogalinātā Kristiāna radinieki, sevišķi jau vecmāmiņa Inta. Viņa Kasjauns.lv teica:

„Viena vecmāmiņa jau neizturēja, un viņa tagad guļ kapos līdzās Kristiānam. Esmu bezizejas stāvoklī, savu dzīvi nedzīvoju, naktīs neguļu. Grēks tā teikt, bet krievu laikos slepkava jau sēdētu cietumā. Tad kāpēc mēs cīnījāmies par neatkarību? Nesaprotu un nekad nesapratīšu šādu tiesu, lietas novilcināšanu. Esmu devusi solījumu pie sava mazdēla kapa, ka panākšu slepkavas sodīšanu. Esmu savos gados naiva un ceru, ka ieraudzīšu, ka Kristiāna slepkavu ieslēgs roku dzelžos un arestēs. Dzīvē par visu ir jāmaksā. Viņš (slepkava) pa šo laiku pabeidza vidusskolu, bet mans mazdēls nē, viņš ir kapā,” Kasjauns.lv teica Kristiāna vecmāmiņa.

Viņa piebilda, ka ģimenei ir „ļoti grūti” un viņa nespējot paskatīties uz slepkavas pusi. Tiesas zālē viņa sēdēja tikai rindu aiz apsūdzētā un uz sola uzlika Kristiāna fotogrāfiju un mudināja Gabrieļanu uz to paskatīties. Tomēr viņš Kristiāna vecmāmiņas vārdiem nepiegrieza ne mazāko vērību un ne ar aci nepamirkšķinot skatījās uz priekšu – tiesas zāles tālumā.

Vecmāmiņa Inta domā, ka Gabrieļans un viņa aizstāvji speciāli vilcina tiesa, cerot, ka likumos tiks ieviestas izmaiņas, kas ļaus vaininiekam samazināt piespriesto sodu.

Tiesa 30. septembrī uzklausīja Gabrieļana pēdējo vārdu, kuru ar neapmierinātu murdoņu un nicinājumu uzklausīja nogalinātā puiša tēvs un vecvecāki. Apsūdzētais spēja pateikt tikai pāris teikumus:

„Man ļoti žēl par to, kas notika. Bet man uzbruka, es aizstāvējos. Vienīgā doma tajā brīdī bija palikt dzīvam. Neviens, kas nav bijis tādā situācijā, nesapratīs, kādas šausmas un briesmas es piedzīvoju. Tādā brīdī neviens nemēra, kas īsāks, kas garāks. Nekas un nekad vairs nebūs tā kā agrāk.”

Vēl Gabrieļans tiesu aicināja tiesu lemt taisnīgi. Te jāpiebilst, ka Gabrieļana pēdējā vārdā it kā nesaprotami teiktie vārdi par „īsā un garā” mērīšanu attiecas uz naža izmēriem, ar kuru Gabrieļans nodūra savu vienaudzi.

Tāpat jāuzsver, ka tiesās slepkavībās apsūdzētie parasti uzsver, ka viņi ir nevis uzbrukuši, bet gan aizstāvējušies no uzbrucēja. Gabrieļana tiesas prāva ir viens no šādiem gadījumiem. Tikai nav saprotams, kā guļošais Kristiāns ir varējis apdraudēt Gabrieļanu. Te nu jāpieņem, ka slepkavu vadījušas iedomas un halucinācijas, kuras radušās nelegālo narkotisko vielu iedarbībā.

Prokuratūru spriedums apmierina

Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā pavasarī Vidzemes priekšpilsētas tiesas Gabrieļanam piespriesto desmit gadu cietumsodu, bet vairāk nekā uz pusi samazināja piespriesto kompensāciju cietušajiem – no 110 000 uz 50 000 eiro. Kāpēc, vēl nav zināms, jo tiesas izvērstais spriedums vēl nav pieejams. Prokurore Alla Seibute, uz jautājumu, vai tā ir pierasta prakse, ka par slepkavību notiesāto atstāj uz brīvām kājām, un vai prokuratūra nedomā lietu pārsūdzēt teica:

„Tā ir ierasta prakse, kad notiesāto pēc sprieduma pasludināšanas atstāj brīvībā. Tas ir gadījumos, ja viņš agrāk nav tiesāts, nāk no labvēlīgas ģimenes, neizvairās no tiesas sēdēm, viņam ir pozitīvi raksturojumi. Tagad lietu skatīs Augstākās tiesas Senāts, un, ja tas piespriedīs cietumsodu, tad tas arī reāli tiks izpildīts.

Pagaidām prokuratūra neredz iemeslu protestam, jo cietumsods paliek nemainīgs. Vienīgi ir samazināts kompensācijas apmērs.”

Gabrieļans notiesāts pēc Krimināllikuma 117. panta „Slepkavība pastiprinošos apstākļos” 12. punkta par nepilngadīgā slepkavību, kas kā bargāko sodu paredz mūža ieslodzījumu. Bet tā kā arī slepkavību izdarījis nepilngadīgais, apsūdzētajam maksimāli piespriežamais sods ir desmit gadu cietumā.