Mārtiņa kapos Rīgā guldīs urnas ar sevi zinātnei un medicīnai novēlējušo cilvēku pelniem

Kā pastāstīja institūta direktore Māra Pilmane, uz minētā zemes gabala piešķiršanu no pašvaldības institūta pārstāvji gaidījuši 10 gadus, tādēļ pašlaik jūtams liels gandarījums, ka līdz ar attiecīgajiem grozījumiem pašvaldības saistošajos noteikumos pagājušogad zemes īpašums beidzot piešķirts.

Kā stāstīja Pilmane, patlaban teritorijā iekārtots "skaists mauriņš un apstādīti koki", bet nākotnē institūta pārstāvji vēlētos uzcelt monumentu minēto cilvēku piemiņai. Līdzekļus šiem darbiem, iespējams, piesaistīs no Eiropas struktūrfondiem vai, sadarbojoties ar Rīgas domi, likuma noteiktajā kārtībā, stāstīja Pilmane, pašlaik vēl skaidri nezinot finansējuma piesaistes detaļas.

Pilmane arī stāstīja, ka nākotnē teritorijā cer iekārtot arī soliņus. "Radinieki bieži lūdz - dodiet ziņu, kad kremēsiet. Doma uztaisīt soliņus, lai piederīgie var atnākt," sacīja Pilmane.

Pilmane stāstīja, ka Anatomikumā pašlaik glabājas astoņas urnas ar kremēto cilvēku pelniem. Viņa arī informēja, ka 2002.gada pavasarī un 2012.gada decembrī notikuši divi pateicības dievkalpojumi šo cilvēku piemiņai. Trešo pateicības dievkalpojumu ar četru konfesiju - katoļu, luterāņu, baptistu un pareizticīgo garīdznieku piedalīšanos paredzēts rīkot pavasarī - maijā vai jūnija sākumā, kad svinīgi zemē guldīs minētās astoņas urnas. Tas būs pirmais šajā zemē veiktais apbedījums.

"Tā ir lielākā žēlsirdība - novēlēt sevi citiem, nekas cits. Lielākais, ko varam izdarīt - pateikt paldies," pārdomās dalījās Pilmane, piebilstot, ka nākotnē iekārtotā kapavieta būs "pilsētas seja, kur būs redzams, kā mēs pateicamies".

Pilmane arī skaidroja, ka šāda piemiņas vietas izveide veicinājusi cilvēku interesi par iespēju pēc nāves ķermeni novēlēt medicīnai un zinātnei, kas ir ļoti svarīgi studentiem viņu mācību procesā. "Arvien vairāk cilvēku interesējas, ļoti nopietni tam gatavojas. Lūdz, lai parāda, kur preparēs, kur ķermenis gulēs," stāstīja Pilmane, piebilstot, ka šādu izvēli Latvijas sabiedrībā bremzē spēcīgās kapu tradīcijas.

Jautāta, vidēji cik bieži cilvēki novēl sevi medicīnai un zinātnei, Pilmane sacīja, ka "ļoti rupji rēķinot, varētu būt ap 50 līdz 70 cilvēku 20 gadu laikā".

Pilmane arī skaidroja, ka kremēti tiek aizgājušo ķermeņa bioloģiskie atkritumi, kas nav derīgi mācību procesā. Šo cilvēku pelnus saber urnās, un Mārtiņu kapos tagad būs vieta, kur tās apglabāt.

Līgums par kapavietas uzturēšanu starp Rīgas domi un RSU noslēgts pagājušā gada maijā.