Krievija kavē robežas sakārtošanu ar Latviju; tam neesot naudas
Juridisko formalitāšu pabeigšanu par robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic ar Krievijas pusi, kavē kaimiņvalsts naudas trūkums, svētdienas vakarā vēstīja telekanāla "TV3" raidījums "Nekā Personīga".
Gar robežu ierakti robežstabi, tomēr juridiskās formalitātes par robežas nostiprināšanu joprojām nav pabeigtas. Aizsardzības ministrijā (AM) raidījumam skaidrots, ka Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz laiku apturējusi.
Kopš neatkarības atgūšanas robežu iezīmēja robežsargu paštaisīti mietiņi un lentas ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas – Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007.gadā. Tikai pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Tomēr priekšā vēl gara un sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt tikai strādājot kopā abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo īpaši izveidota komisija. Latvijas pusē to uzrauga Ārlietu ministrija, bet vada Latvijas goda konsule Sanktpeterburgā Irina Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli – Krievijas puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt, vēstīja raidījums.
Kā raidījumam pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, robežas nostiprināšanas darbs ir atkarīgs no abu pušu spējas vienoties kā to virzīt uz priekšu. "Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav finansējuma, lai turpinātu šo darbu," "Nekā Personīga" skaidroja Sārts. Viņš arī norādīja, ka Latvija no savas puses veikusi kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu.
Savukārt Drošības policija (DP) savos pārskatījumos brīdinājusi par draudiem, kurus var radīt darba apstāšanās pie robežas ierīkošanas. "Drošības policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā drošība kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai ," raidījumam sacīja DP pārstāve Kristīne Apse – Krūmiņa.
Tehniskais nodrošinājums Latvijas robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un jānaglo koka laipas, lai viņi varētu piekļūt Latvijas – Krievijas robežai. Novecojis ir arī aprīkojums – kustību sensori un novērošanas kameras, kas regulāri iziet no ierindas. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī neiedot
