Cik grūta ir dzīve bez sociālajiem tīkliem? Kristīne: "Gribējās visu laiku iet Instagram"

Par to liecina Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” eksperiments „Digitālā diēta”, kurā desmit jaunieši nedēļu dzīvoja bez sociālajiem tīkliem.

 „Digitālo diētu” ievēroja desmit Rīgas Juglas vidusskolas 11.klases skolēni.  Viņu dalība eksperimentā bija brīvprātīga.

Eksperimenta 1.daļā jauniešiem veselu nedēļu vajadzēja fiksēt, ko viņi dara ar mobilo telefonu – cik bieži un kādus sociālos tīklus lieto, cik daudz zvana vai raksta īsziņas. Šāda informācija bija jāfiksē arī gadījumā, ja jaunietis telefona funkcijas aizvieto ar datoru vai planšetdatoru.  No jauniešu uzskaitītā redzams, ka dažs no viņiem nedēļas laikā septiņas stundas pavadījis, datorā skatoties seriālus, vēl deviņas, lietojot sociālos tīklus. Kāds cits What'sup  vien nedēļas laikā pavadīja piecas stundas. Tīklu lietošana sākas no rīta uzreiz pēc pamošanās. Iecienīti ir teju visi pazīstamākie sociālie tīkli: Facebook,  Twitter, Draugiem.lv.  Daudz tiek skatīta Youtube un lietots What'sup un  Instagram.

Eksperimenta 2.daļā viņiem tika noteikti aizliegumi, ko ar mobilo telefonu vai citām ierīcēm nedrīkst darīt, un šos aizliegumus bija jāievēro nedēļu. Visiem tika liegti sociālie tīkli, dažiem arī rakstīt īsziņas, uzņemt selfijus, kā arī spēlēt spēles.

Pēc „diētas” nedēļas jaunieši dalījās savos iespaidos  – kā spējuši aizliegumus izturēt un, kā aizpildījuši brīvo laiku, kas atbrīvojies? Linda Radziņa: „Manuprāt, [nedēļa] pagāja diezgan labi, jo es viņu izturēju. Pirmdien gan bija tā, ka no rīta piecelies un it kā jau ieej, bet nospied uzreiz nost, jo atceries, ka sākās.”

Estere Arāja: „Nedēļa pagāja labi, ja neskaita to, ka pirmajā dienā nenoturējos, aizgāja man tur tās pāris īsziņas, bet kopumā pārējās dienas bija tīri labi.”

Pēteris Vītols:  „Diezgan šausmīgi. Gandrīz izturēju, spēlītes nespēlēju, bet trešdien es iegāju Instagram un ieliku bildi. Mēs kā draugi sapulcējāmies, es nevarēju neielikt tik labu bildi. Ļoti patika.”

Adrianna Putniņa: „Sākumā pirmā diena bija ļoti, ļoti grūta, kad es gribēja aiziet Whatsapp kaut ko paskatīties, Instagram bildītes, Facebook, ak dievs, nē, es gribu to redzēt. Pirmā diena bija grūtāka, bet pēc tam jau viss bija labi jau pēc tam.”

Kristīne Tarvida: „Gribējās visu laiku iet Instagram. Kāds pasaka: „Ai, es vakar Instagram ieliku tik labu bildi. Paskaties!” Bet es: „Es varēšu paskatīties tikai pēc pāris dienām”.

Laima Kalniņa: „Izturēju. Youtube iegāju vienreiz, atzīšos, bet ne, lai skatītos video, tas bija mācību vajadzībām.”

Jaunieši stāsta, ka galvenais ieguvums esot ietaupītais laiks - pat vairākas stundas dienā. Kristīne Tarvida: „Dienā vismaz divas trīs stundas tiešām ietaupīju.”

Adrianna Putniņa: „Vov, ļoti daudz! Es pat nezinu. To nevarētu tā vienā lielumā nosaukt, bet, es nezinu. Dienā varbūt man bija brīvas kādas trīs, četras stundas. „

Pēteris Vītols: „Pēc visiem aprēķiniem varētu būt kādas pāris stundas vismaz. Kādas pāris stundas, jā, šausmīgi vienkārši izklausās.”

Ko jaunieši darīja šo stundu laikā un kā šo jauniegūtu brīvo laiku tērēja? Pēteris Vītols: „Es kontaktējos ar dzīviem cilvēkiem. Tiešām es, nevis ierakstīju tviterī, ko es domāju, bet es pateicu kādam. Tas bija unikāli. Tiešām.” 

Estere Arāja: „Pirmkārt, tas man bija daudz vairāk laika mācīties, līdz ar to mājasdarbi visi bija izpildīti. Tā vispār sāku grāmatas lasīt.”

Oto Krista Kļaviņš: „Es izgāju beidzot ārā ar klasesbiedriem, ko es parasti nemēdzu darīt Juglā.”

Linda Putniņa:  „Es mēģināju pamācīt brāli matemātikā. Tad es izgāju ar suni ārā, jo parasti es to nedarīju. Es vēl pamēģināju atcerēties, kā ir veidot no pērlītēm rotaslietas.”

Adrianna Putniņa:  „Man bija vairāk laiks ar draugiem, treniņi un miegs, un atpūta. Grāmatas izlasīju trīs, tā kā, jā, man milzīgs ieguvums ir visam šim.”

Anita Slišāne: „Es kārtīgi pildīju mājasdarbus un braukājos ar velosipēdu, un vecākiem dārzā palīdzēju beidzot.”

Vairāki jaunieši piemin to, ka digitālās diētas laikā kārtīgi tika pildīti mājasdarbi, kas nozīmē, ka atkarība no sociālajiem tīkliem, iespējams, jau sākusi mazināt arī vērību pret mācībām.   

Laima Kalniņa: „Tā noteikti ir liela problēma jauniešu vidū, jo, kā nav ko darīt, tā izvelkam stundas laikā ārā telefonu, Facebook aiziet! Tas ļoti izsit ārā no koncentrēšanās.”

Oto Krists Kļaviņš: “Vienkārši mēs nespējam vairs komunicēt normāli, jo sākās tādas bailes sākt runāt ar cilvēku no rīta. Labāk pasēdēt telefonā, paskatīties, kas ir tviterī. Vairs nav komunikācija tāda kā kādreiz.

Visi vairāk vai mazāk ir ieslīguši telefonos un ir grūti cilvēkus saprast. Tu tā kā vēlies runāt ar viņu, bet viņiem jau refleksīvi telefons rokā un baksta un kaut ko fonā klausās, kā tu kā radio skani. Vienkārši un viss, tas ir tā dīvaini nedaudz.”

Uz jautājumu, vai pēc šī  eksperimenta jaunieši grasās ko mainīt savā dzīvē, atbildes ir dažādas. Mētra Krūmiņa: „Es domāju, ka es izmantošu tikpat daudz, cik izmantoju pirms diētas, jo, spēlējot spēles, es atslēdzos no tām savām ikdienas problēmām.”

Kristīne Tarvida: „Es nezinu, gan jau, ka mēģināšu, jo es sapratu to, ka kaut kas ir jāmaina. Pārāk daudz tie sociālie tīkli aizņem man laiku dzīvē.”

Anita Slišāne: „Es domāju, ka jā, jo es sapratu, ka tas laiks, ko es pavadu internetā, man vienkārši izšķiests kaut kādām nelietderīgām lietām. Zinu, ka pa to laiku varu izdarīt kaut ko labāku, nevis vienkārši sēdēt internetā.”

Adrianna Putniņa: „Es izdzēsos jau no tvitera, jo es sapratu, ka man tas īsti nav vajadzīgs. Es esmu palikusi tikai Facebook un Whatsappā.”

Pēteris Vītols: „Tagad pēc nedēļas bišķīt apradu, droši vien par 10 minūtēm mazāk dienā sanāks, bet, kas lai zina, kā sanāks tālejošā nākotnē.”

Estere Arāja: “Varbūt ne tik ļoti mazāk, bet mazāk - jā.”