Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Kas jāapmeklē no 15. decembra līdz 21. decembrim?

Jau no 12. decembra Mākslas muzejā "Rīgas birža" (Doma laukumā 6, Rīgā) Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji var aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām. Portreta miniatūru izlase piedāvā iepazīties ar 43 darbiem, kas atspoguļo gan kopējās Eiropas tendences, gan Baltijas reģiona mākslinieciskās īpatnības. Daļa kolekcijas cieši saistīta ar Latvijas un Baltijas vēsturi, savukārt pārējie darbi parāda Eiropas portreta miniatūras žanra plašo ģeogrāfisko un tehnisko diapazonu, aptverot vācu, austriešu, franču, angļu un citu valstu mākslas skolas. Izstādītā kolekcija iekļauj gan profesionālu mākslinieku darbus, gan autodidaktu darinātas kompozīcijas un demonstrē dažādus materiālus un izpildījuma paņēmienus, aicinot salīdzināt amatniecisko un māksliniecisko prasmju spektru.

No 18. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) būs skatāma izstāde "Patvērums vienradzim", veltīta latviešu tekstilmākslinieka Georga Barkāna simtgadei. Georga Barkāna dzimšanas datums ir 17. decembris.

Georgs Barkāns (1925–2010) bija viena no ietekmīgākajām figūrām latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā 20. gadsimta otrajā pusē. Sākot no 60. gadiem, tekstilmāksla Latvijā emancipējās no lietišķās mākslas statusa, kļūstot moderna, tēlaina, eksperimentāla. Ceļa vārdiem šoreiz mazs fragments no izstādes kuratora Viļņa Vēja vēstījuma: ’’Georgs Barkāns kā tekstila mākslā, tā dizaina pedagoģijā bija novators un nemiera gars. Viņa spilgtajai iztēlei un radošajai aktivitātei bija jāsadzīvo ar noteikumiem, ko diktēja okupācijas laiks. Tomēr tiešā veidā tas mākslinieka darbos neparādās – ne atbalsta, ne protesta veidā. Viņa radošā stratēģija bija kultūrizglītojoša misija mūža garumā, aktualizējot iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu un stiprinot latviešu mākslas piederību Eiropas kultūras telpai. Gobelēnus par vienradža tēmu arī šodien var uzlūkot kā noteiktu radošu pozīciju iepretī apkārtējās pasaules unificētajai realitātei. Mākslinieka tekstildarbu tapšanā lielu ieguldījumu sniedza viņa dzīvesbiedre Dzidra Ozoliņa (1922–2014). Izstāde iekļauj vērtīgāko no Georga Barkāna milzīgā radošā mantojuma – lielformāta gobelēnus, batikas un asamblāžas, kā arī arhīva fotogrāfijas, portretējot izcilu personību, kuras spilgtajai iztēlei un aktīvajai darbībai bija jāsadzīvo ar laikmeta diktētiem noteikumiem.’’

Vēl piebildīšu, ka izstādi pavadīs plaša publisko pasākumu un izglītības programma, kas atklās Barkāna personību, radošo domāšanu un viņa laikmeta kontekstu. 19. decembrī plkst. 16.00 mākslas cienītāji aicināti uz "Sarunu muzejā" ar kuratoru Vilni Vēju. Ieskandinot Ziemas saulgriežus, 20. decembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 muzejs iedvesmos gan lielus, gan mazus gūt svētku prieku sirsnīgā Ģimenes dienas pasākumā “Meklējot vienradzi”.

Dosimies uz kino!

"Kriminālās ekselences fonda" veidotāju jaunā filma ’’Tumšzilais evaņģēlijs’’, kuras librets skan tā: "Jauns kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte sāk strādāt policijas iecirknī Rīgā deviņdesmito gadu vidū. Skulte ir entuziasma pilns, bet ātri vien saprot, ka ar ideālismu tālu netiks, un, lai cīnītos gan ar kriminālo pasauli, viņam nāksies pārkāpt šādus tādus noteikumus un principus.’’ Diemžēl es arī ļoti labi atceros šos laikus, kas nebūt nebija saldi un arī mūsu atjaunotajās valsts kriminālajā sadaļā drīzāk valdīja vilku likumi. Esmu dzirdējusi savu kolēģu un draugu brīnišķīgas atsauksmes par šo aizraujošo un aktierbrīnumu pilno kinolenti, tāpēc mēģinu pielāgot datumu, kurā varētu svētku skrējienā atrast laiku... Piebildīšu, ka radošās komandas veidoto "Kriminālās ekselences fondu" es skatījos pat trīskārt un ar neviltotu interesi ievēroju arvien jaunas detaļas un nianses. Es noteikti došos uz evaņģēliju, cerams kopā būsim daudzi, kuri novērtēs un nevilsies...

Uz Operu!

Jo decembra vidū Latvijas Nacionālajā operā solokoncertus sniegs divi pasaulslaveni solisti – mecosoprāns Anita Račvelišvili (Anita Rachvelishvili) un tenors Maikls Spairss (Michael Spyres). Abi mākslinieki Latvijā viesosies pirmoreiz.16. decembrī viena no šī brīža pasaules vadošajām operzvaigznēm – amerikāņu tenors Maikls Spairss, muzicējot kopā ar izcilo franču pianistu Matjē Porduā (Mathieu Pordoy). Spairsa karjera aptver repertuāru no baroka līdz 20. gadsimta mūzikai. Mākslinieks īpaši specializējas belkanto dziedāšanā, romantiskajā mūzikā un franču lielajā vēsturiskajā operā. Rīgā mākslinieks atskaņos Riharda Vāgnera ciklu "Vēzendonkas dziesmas", Gustava Mālera "Klejojošā mācekļa dziesmas", Riharda Štrausa "Četras dziesmas", kā arī Ēriha Volfganga Korngolda dziesmu ciklu "Neiznīcība". 18. decembrī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ar solokoncertu debitēs izcilais gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili, uzstājoties kopā ar pianistu Vinčenco Skaleru (Vincenzo Scalera). Viņas karjera sākās ar iespaidīgu izrāvienu 2009. gadā, kad Daniels Bārenboims uzaicināja viņu atklāt "Teatro alla Scala" sezonu, dziedot titullomu operas Karmena jauniestudējumā līdzās Jonasam Kaufmanam Dona Hosē lomā. Šī uzstāšanās bija lomas debija, un tā tika translēta visā pasaulē. Šoreiz mūsu opernamā intriģējoša un pievilcīga ir programmas izvēle. Skanēs komponista Frančesko Paolo Tosti romantiskās neapoliešu dziesmas, Otara Taktakišvili mūzika, Pētera Čaikovska un Sergeja Rahmaņinova dziesmas, Manuela de Faljas cikls "Septiņas spāņu tautasdziesmas", kā arī "Dalilas ārija" no Kamila Sensānsa "Samsona un Dalilas" un Azučenas ārija no Džuzepes Verdi "Trubadūra".

Lai viss skaisti un kultūrbagāti!