
Latvijas vēlētāji turpina zaudēt motivāciju: dati par novembri liek bažīties, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanu apmeklētība būs čābīga

Tuvojoties 2026. gada Saeimas vēlēšanām, aptauja, kurā izzināta vēlētāju motivācija piedalīties demokrātijas procesā, jau atkal pozitīvas emocijas neizraisa.
Latvijas pētījumu centra SKDS nesen publicētie dati liecina, ka 2025. gada rudenī pieaudzis to balsstiesīgo skaits, kuri šobrīd neplāno piedalīties vēlēšanās vai visticamāk tajās nepiedalīsies.
Sadaļā “LR pilsoņu gatavība piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās” atbildes opcijas “vairāk ticams, ka nepiedalīšos” un “noteikti nepiedalīšos” novembrī izvēlējušies attiecīgi 15% un 16%, tātad – no vēlēšanām pa gabalu turēties 2026. gadā, pēc šī brīža sajūtām, visticamāk, plāno ap 31% no balsstiesīgajiem, kuri aptaujāti.
Dati par oktobri ir līdzīgi, un kopumā šī ir sliktākā situācija kopš SKDS aptaujas par 2022. gada aprīli. un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā pēdējo gadu griezumā.
Jāpiemin arī neizlēmušo skaits. 5% respondentu atzīst, ka viņiem šobrīd ir grūti pateikt, vai viņi piedalīsies vēlēšanās. Lai arī šis īpatsvars nav milzīgs, kopā ar augsto skeptiķu skaitu, tas pozitīvas prognozes par 2026. gada Saeimas vēlēšanām neveicina.
Tikmēr attiecīgi “vairāk ticams, ka piedalīšos” izvēlējušies 34%, bet “noteikti piedalīšos” – 30%.

Popularitātes kritumu piedzīvo visas Saeimas partijas
Partiju popularitātes reitingā novembrī kritumu piedzīvojušas visas šobrīd Saeimā esošās partijas, bet lielāko - "Jaunā vienotība" (JV), liecina SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja.
Reitinga līderos joprojām ir Saeimas opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), tomēr tās reitings krities no 9,5% oktobrī līdz 8,6% novembrī.
Tomēr JV reitings piedzīvojis vislielāko kritumu - ja oktobrī par to balsot gatavi bija 9,3% iedzīvotāju, tad tagad - 8,3% aptaujāto. Vienlaikus JV novembrī joprojām bijusi otra populārākā partija.
Par partiju "Progresīvie" būtu gatavi balsot 6,6% respondentu, kas ir kritums salīdzinājumā ar oktobri, kad par to balsot gatavi bija 6,8% aptaujāto.
Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) balsi atdotu 5,6% respondentu, kas ir mazāk nekā oktobrī, kad atbalstu tai pauda 5,8% iedzīvotāju. Opozīcijā esošo "Apvienoto sarakstu" atbalstītu 5,6% respondentu, kamēr oktobrī - 6,5%.
5,6% aptaujāto pauduši atbalstu arī Nacionālajai apvienībai. Oktobrī par to balsotu 6,4%. Par partiju "Stabilitātei" balsotu 3,8% iepretim 3,6% iepriekšējā mēnesī.
Savukārt šobrīd Saeimā nepārstāvēto "Suverēno varu" atbalstītu 4,8% aptaujāto. Salīdzinoši oktobrī šo partiju atbalstīja 4,4%. Pārējām partijām atbalsts ir zem 2%. No respondentiem 27,6% pauduši, ka nezina, par ko balsotu.
Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas un iedzīvotāji rīkotos tā, kā solījuši aptaujā, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņas partijas - JV, Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie", šobrīd opozīcijā esošās LPV, Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī Saeimā nepārstāvētā partija "Suverēnā vara".
Šajā SKDS Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 1800 respondenti. Tā veikta laikā no 21. novembra līdz 3. decembrim.








