15,7 tūkstoši ārzemēs deklarētu Latvijas pilsoņu pērn ārstējās uz valsts rēķina - valdība gatavo ierobežojumus

Latvijas likums šobrīd ļauj izmantot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc daudzi ārvalstīs dzīvojošie savu ciemošanos Latvijā mēdza pieskaņot ārstu apmeklējumiem. Parasti tās ir zobārstu, ginekologu un arī ģimenes ārstu konsultācijas. 

Īrijā dzīvojošajai Ilzei tieši ģimenes ārsta apmeklējums Latvijā ļāva atklāt diagnozi, kuru ārsti mītnes valstī nesaskatīja. “Un tad, kad es jautāju par pacienta iemaksu, cik man ir jāmaksā, viņš man teica – 2 eiro. Un es teicu – vai tiešām tikai 2 eiro? Es esmu iebraucējs šinī valstī, jo es dzīvoju, strādāju un nodokļus maksāju citā valstī! Un viņš saka – jā, 2 eiro, jūs esat mūsu pacients tagad. No kurienes un kā es uzrados atkal par pacientu? Man tas bija tāds šoks,” ar savu pieredzi dalās Īrijā dzīvojošā latviete.

Viņa gan godīgi pasaka – kopumā viedokļi latviešu diasporas vidū mēdz atšķirties. Un viena no viņas paziņām esot deklarējusies gan Īrijā, gan Latvijā, bet pie ārstiem dodas tikai Latvijā. Ilzes personīgais viedoklis par šādu rīcību ir noraidošs: “Es uzskatu, ja reiz mēs izbraucām, mēs pelnām šeit, tad mums nav tiesību apzagt tos, kas ir palikuši. Respektīvi, ja mēs izmantojam tos pakalpojumus, es tai pašā brīdī apzogu savu mammu, savu māsu un savu brāli, kas dzīvo tur.”

Baiba, kas Īrijā dzīvo un strādā jau divdesmito gadu, min – viņa pie ārstiem un pat uz operācijām Latvijā braukusi, norēķinoties pilnībā no savas naudas. Taču pediatra konsultāciju saistībā ar bērna veselību viņai apmaksājusi Latvijas valsts. Un šī kārtība, viņasprāt, būtu jāsaglabā.

“Es domāju, ka ir cilvēki, kuri domā: nu ja reiz jums nevajag mūs, ja jūs pat bērnam nevarat kaut kādus pamata pakalpojumus sniegt, tad nu skaidrs, ka mēs nevienā brīdī neesam vajadzīgi Latvijai. Nav nekādas ieinteresētības atgriezties Latvijā. Tas varētu būt emocionālais faktors,” uzsvēra Baiba.

Diasporas māsu un vecmāšu apvienības pārstāve Ieva Pekša Kontrerasa ir vecmāte, kas jau ilgus gadus strādā Norvēģijā, bet dzīvo Spānijā. Gan tur, gan tur, pēc viņas vārdiem, valsts stingri kontrolē, kas saņem tās apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Tāpēc viņai šķiet nepieņemama līdzšinējā Latvijas nostāja, neveicot šādu pacientu atlasi.

“Tas liekas pilnīgi loģiski, ka tu ej tur, kur tu maksā savus nodokļus. Tur, kur tu uzturies, tur tu ej pie ārsta. Un atbraukt uz Latviju un iziet pie ārsta bezmaksas pakalpojumus – tas ir negodīgi! Tas ir tā, kā ņemt no divām kabatām vienlaicīgi. Tā nedrīkstētu būt, un īstenībā tam nevajadzētu būt fiziski iespējamam,” sacīja Ieva Pekša Kontrerasa.

“de facto” aptaujātās ārzemēs dzīvojošās Latvijas pilsones kopumā atbalsta Veselības ministrijas rosinājumu ļaut par valsts naudu ārstēties tikai Latvijā deklarētiem vai strādājošiem iedzīvotājiem. Šādu likuma grozījumu aizvadītajā nedēļā bez diskusijām atbalstīja valdība. Taču līdz šim atbildīgajā Saeimas komisijā par šādu risinājumu vienprātības nebija. Un arī nākamo otrdien, kad komisija skatīs šo jautājumu, ir gaidāmas diskusijas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) pieļauj jautājuma atlikšanu uz pusgadu-gadu. 

Šobrīd ārstniecības iestādēm nav pienākuma skatīties, vai viņu pacients ir deklarēts Latvijā vai ārzemēs. Taču informācija par to, cik ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie ārstējas uz valsts rēķina, ir pieejama Nacionālajam Veselības dienestam. Pērn Latvijā ārstējās 17,7 tūkstoši ārzemēs deklarēto Latvijas valstspiederīgo, kas valstij izmaksāja 2,9 miljonus eiro. 

Šī nauda varētu aiziet stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem, kur šobrīd ir rinda, minējā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. “Vienkārši tagad rindā stāvēja 10 cilvēki, un starp viņiem bija viens, kurš atbraucis no, nezinu, Īrijas. Bet mums visu laiku jāatceras, ka aiz tiem 10 tur vēl ir 2, 5, vēl 10, kas stāv rindā ārpus pieejamā finansējuma,” sacīja B. Kņigins. 

Vienlaikus veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka šie daži miljoni eiro nespētu stabilizēt veselības aprūpes finansēšanas modeli. “Tas ir tikai sākums,” sacīja ministrs.

Lai ārsti varētu saprast, kam kādi pakalpojumi pienākas, proti, sistēmu salāgošanai, paredzēts pusgada pārejas posms. “Pašreiz notiek kopīgs darbs, jo tur ir jāpārslēdzas no vienas sistēmas uz otru, lai mēs varētu identificēt to pietiekoši ātri. Ja cilvēks, teiksim, piesakās uz vizīti ambulatorajā daļā, mums jau viņam ir jāpasaka uzreiz,” minēja RAKUS valdes priekšsēdētājs Haralds Plaudis.

Kopumā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šī gada 1. jūlijā par dzīvesvietu ārzemēs ir paziņojuši vairāk nekā 255 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Taču paliek jautājums par to, kāds ir patiesais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits, kas, iespējams, to nav uzrādījuši.

“Mums ir iedzīvotāju reģistrs, valsts datubāzes. Tāpat arī mēs varam šo informāciju izprasīt no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, vai konkrētā persona nav sociāli apdrošināta tur. Ja mēs šo noskaidrosim, tad šai personai nav tiesību šeit saņemt pakalpojumus,” sacīja Nacionālā Veselības dienesta Juridiskā departamenta vadītājs Sandris Kundzāns.

Deklarētās vietas sasaiste ar valsts apmaksāto ārstēšanos – ir vienīgais, kas palicis no lielo reformu plāna, ko sākotnēji iekļāva valdības atbalstītajā Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumā, bet ko vēlāk Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nosūtīja atpakaļ. 

Politiskajās debatēs šobrīd nogrimis svarīgākais jautājums – kur turpmāk ņemt naudu veselības aprūpei? Un, vai atgriezties pie jautājuma par obligāto veselības apdrošināšanu, jo ar valsts budžeta iespējām nepietiek. Vairs nevirza jautājumu arī par Nacionālā Veselības dienesta pārveidošanu par fondu.

“Tā kā tas nekādā gadījumā nerisina un neuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Diemžēl, bet šī brīža Saeima nav gatava par šo diskutēt un risināt šo jautājumu. Visticamāk, tas nonāks nākamā sasaukuma dienaskārtībā. Un es ļoti ceru, ka uzreiz ķersies [klāt]. Lai nav tā, ka atkal sasaukums iet uz beigām, šos jūtīgos jautājumus tad ir sarežģīti lemt un spriest, un pieņemt lēmumus, jo visi atkal ir nākamo vēlēšanu gaidās,”  secināja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone (LA).