15 gadus vecais Filips Zolitūdē zaudēja mammu un tēti: "Esmu samierinājies..." VIDEO
Tūlīt būs apritējis gads, kopš sabruka veikals "Maxima" Zolitūdē, bezjēdzīgi dzēšot 54 cilvēku dzīvības. Daudzi bērni un pusaudži palika bāreņos, arī Filips, kuram liktenīgajā vakarā nācās zaudēt abus visdārgākos - māti un tēvu. Viņi reti mēdza iepirkties mājām tuvējā "Maximā". Filips - augumā ražens un tomēr vēl pusaudzis - atzīst: "Esmu samierinājies. Bet reizēm, braucot garām..."
Filips Jesipenko pēc tēva un mātes nāves šobrīd ir tēvabrāļa aprūpē. Viņš ir Jeļenas un Mihaila dēls - vecāki satikās darba vietā lidostā "Rīga", uzplauka dienesta romāns un piedzima dēls. Šobrīd 15 gadus vecais Filips abiem piedzima jau pēc 40 gadu vecuma. Kā jau daudzi, kas strādāja lidostā, ģimene dzīvoja tuvu darba vietai, Zolitūdē.
Pirms gada sabrukušajā veikalā zaudējis abus savus mīļos, Filipam tomēr ir patīkami apmeklēt lidostu - tieši tur LTV "Panorāmas" žurnāliste viņu intervē. 15 gadus vecais zēns stāsta: "Es te esmu pavadījis visu bērnību, vecāki te strādāja gadiem".
Vakarā, kad notika traģēdija Zolitūdē, Filips līdz pēdējam cerējis, ka vecāki būs dzīvi. Viņi parasti "Maximu" neapmeklēja, un tovakar abi bija mājās atstājuši savus tālruņus. Pēc telefoniem Filipa mamma un tēvs tā arī nekad vairs neatgriezās. "Kas noticis, noticis. Ar to ir jāsamierinās. Neko taču vairs nevar mainīt. Es ar labu atceros savus vecākus," saka Filips. Esot gan brīži, kas iesmeldz, - piemēram, braucot autobusā uz centru nākas redzēt veikala drupas. Puisis saprot, ka viņa spēkos nav kaut ko izmainīt un jāvirzās vien dzīvē uz priekšu.
Mirušā Mihaila brālis Jurijs, kurš audzina Filipu, nenoliedz, ka dažkārt nav viegli, jo pusaudzim ir pārejas vecums. Tieši Jurijs ir tas, kurš cīnās ar birokrātiju, lai puisim pienāktos viss, kas pienākas traģēdijā cietušajam bārenim. Piemēram, apmaksāta augstākā izglītība. Jurijs: "Tam būtu jābūt garantētam valdības līmenī. Nevis "ziedot.lv" līmenī, bet valdības līmenī," argumentē bāreņa tēvocis. Viņš stāsta par reāla atbalsta nepieciešamību, nevis tādu kā atpirkšanos, sak, mēs jums iedodam naudu, un viss. Visiem cietušajiem tas vajadzīgs, uzskata Filipa radinieks.
Pats Filips šobrīd sevi maksimāli nodarbina. Viņš atzīst: "Laiks nedziedē". Viņa dzīvē un smadzenēs notiek arvien jauni notikumi, un "kas noticis, noticis", taču šo traģēdiju aizmirst nevarot. "Esmu samierinājies, cenšos dzīvot," saka puisis. Puiša vecāki strādāja aviācijas jomā, un arī dēlam velk uz to pašu sfēru. Plašāku interviju ar Filipu un viņa radinieku skatieties LTV sižetā.
Kasjauns.lv/Foto: ekrānuzņēmums no video
