Liepājā izstāda Brīvības cīņu dalībnieka Jēkaba Klaviera memoriālās lietas
1. Zemessardzes novada štābā Liepājā, svinīgi atklājot Latvijas brīvības cīņu dalībnieka Jēkaba Klaviera vārdā nosaukto konferenču zāli, būs apskatāma Liepājas muzeja krājuma ekspresizstāde ar Jēkaba Klaviera memoriālajām lietām.
Jēkaba Klaviera vārdā nosauktā konferenču zāle tiks atklāta piektdien, 14. novembrī, Kasjauns.lv informē Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Guna Dancīte. Par godu šim notikumam tiks atklāta ekspresizstāde, kurā būs eksponēts zobens un metāla zobena maksts, ko Jēkabs Klaviers ieguvis kā trofeju no nošauta vācu virsnieka kaujā ar bermontiešiem. Varēs aplūkot arī Jēkaba Klaviera apliecību, kas viņam izsniegta par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, kā arī 1905. gadā izdoto ieroču nēsāšanas atļauju.
Īpaši vērtīgs ir Jēkaba Klaviera mundieris un cepure, ko varonīgais vīrs nēsājis 1919. gada 14. novembra rītā kaujā pie Zaļās birzs Liepājā.
Jēkabs Klaviers dzimis 1865. gada 29. janvārī Džūkstē. Abi Jēkaba Klaviera vecāki bija skoloti, tāpēc viņi atbalstīja arī dēla izglītošanos – 1879. gadā Jēkabs Klaviers nokārtoja pilna kursa eksāmenus un pabeidza Džūkstes tautskolu. Toreiz tas jauneklim deva iespēju un tiesības obligāto sešu gadu karadienestu pabeigt četros gados.
No 1887. gada līdz 1891. gadam Jēkabs Klaviers dienēja krievu gvardes jēgeru pulkā, uzdienoties līdz feldfēbeļa pakāpei. Pēc dienesta viņš pārcēlās dzīvot uz Liepāju, kur vairākus gadus nostrādāja Liepājas-Romnu dzelzceļa darbnīcās par montieri, vēlāk – brigadieri. Savukārt no 1913. gada līdz pat 1919. gadam viņš pildīja dokmeistara pienākumus Liepājas kara ostas darbnīcās.
1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība brīvprātīgos aicināja iestāties Latvijas nacionālajā armijā. Pavasarī uzsaukumam atsaucās Jēkaba Klaviera 17 gadus vecais dēls Fricis Klaviers. Savukārt pats Jēkabs Klavieris jaundibinātās valsts aizstāvju rindām pievienojās 1919. gada 13. novembrī.
Liktenīgajā 14. novembra rītā vada komandieris pirmajā līnijā ievēroja cienījama vecuma kungu ar sirmu bārdu un krievu ieroci. Sirmā kara veterāna cienīgā stāja un pārliecinošie vārdi atstāja jaunajos karavīros pacilājošu un uzmundrinošu iespaidu. Viņš parādīja savu bezbailību, neatlaidību un degsmi, kas arī pārējos, gados krietni jaunākos kareivjus iedvesmoja nebaidīties un nepadoties.
1920. gada 29. februārī Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis ieskaitīja Jēkabu Klavieru par 10. Aizputes kājnieku pulka 1. rotas goda kareivi – virsseržantu. Varonīgajam Liepājas aizstāvim Jēkabam Klavieram tika pasniegts Lāčplēša Kara ordenis un Francijas kara medaļa par nopelniem Latvijas brīvības cīņās.
Turpinot kalpot Latvijas valstij, viņš līdz pat 1924. gadam strādāja par vecāko rajona uzraugu kara objektu un būvju pārvaldē Liepājā, bet mūža pēdējos gados pildīja sarga pienākumus Liepājas Sarkanā Krusta sanatorijā. Jēkabs Klaviers nomira 1937. gada 13. maijā, un 18. maijā tika apglabāts Liepājas Ziemeļu kapsētā.
Izstāde 1. Zemessardzes novada štābā (Atmodas bulvārī 9, Liepājā) būs skatāma līdz 4. decembrim.
