Eiropas Parlaments sācis darbu pie jaunas Eiropas enerģētikas drošības stratēģijas

Eiropas Komisija šā gada maijā, reaģējot uz ģeopolitiskajiem apstākļiem un Eiropas Savienības (ES) atkarību no energoresursu importa, nāca klajā ar paziņojumu, ka ir nepieciešama jauna Eiropas energoapgādes drošības stratēģija.

Galvenie punkti, kam stratēģijā pievērsta uzmanība, ir ārējo enerģijas piegādātāju diversificēšana, enerģētikas infrastruktūras modernizācija, ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un enerģijas taupīšana. Stratēģijā arī uzsvērta vajadzība saskaņot dalībvalstu enerģētikas politikas lēmumus un tas, ka ir svarīgi paust vienotu nostāju sarunās ar ārējiem partneriem.

Minētais dokuments nonācis EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kas patlaban strādā pie ziņojuma par ES enerģētikas drošības stratēģiju iekšējā enerģijas tirgū.

EP deputāts un EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas biedrs Krišjānis Kariņš (V) aģentūrai LETA stāstīja, ka Eiropas enerģētikas drošības stratēģijai ir vairāki mērķi, taču Kariņš izcēla trīs. Pirmkārt, energoinfrastruktūras pilnveidošana, kas ļaus likvidēt pašreizējo situāciju, kurā Baltijas valstis enerģētiskā ziņā ir nodalītas no ES.

"Elektrības ziņā šis jautājums jau tiek risināts, jo ir izveidoti un vēl tiek veidoti vairāki starpsavienojumi. Tie ļaus izlīdzināt elektrības cenu starpību Baltijas reģionā," uzsvēra Kariņš. Taču būtiskāki jautājumi ir saistīti ar gāzes piegādi. Pēc Kariņa teiktā, gāzes jautājums ir ļoti jūtīgs, jo Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes. Viņš atzina, ka Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis šo problēmu nedaudz risinās, tomēr ir jādomā plašāk, kā Baltijas valstis iekļaut ES gāzes sistēmā.

Otrs būtisks stratēģijas mērķis ir mazināt energoresursu patēriņu, lielu uzsvaru liekot uz energoefektivitātes jautājumiem. Savukārt trešais stratēģijas mērķis ir rast risinājumu, kādā veidā ES dalībvalstis varētu vienoti runāt ar trešās valsts energopiegādātājiem. "ES kopā būtu lielākas iespējas sarunās par lētāku cenu visiem patērētājiem. Tiesa, problēma ir tā, ka, piemēram, līgumus par gāzes piegādēm ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom" neslēdz valstu valdības, bet energokompānijas. Līdz ar to politiķiem un nozares pārstāvjiem, runājot par kopīgām piegādēm, radīsies konkurences jautājumi. Un šis jautājums patlaban nav atbildēts," teica Kariņš.

Par Eiropas enerģētikas drošības stratēģijas ziņojumu Eiropas Parlamentā atbildīgais EP deputāts Aļģirds Saudargs aģentūrai LETA stāstīja, ka Eiropas enerģētikas drošības stratēģijā būtībā ir ietvertas daudzas lietas, kas jau atrodamas citos šo nozari regulējošos ES dokumentos, taču šai stratēģijai vajadzētu kļūt par galveno.

"Šo dokumentu esam iecerējuši kā galveno - ar stratēģiskāku mērķi, precīzākiem uzstādījumiem, prioritātēm utt.," uzsvēra Saudargs.

Runājot par ES energoresursu piegāžu drošību, Saudargs pauž uzskatu, ka katrai ES valstij energodrošība ir jāietver ārpolitikas prioritātēs. "ES dalībvalstīm energodrošības jautājumi ir jānoformulē arī ārpolitikas mērķos, un tas ir uzdevums ārlietu ekspertiem. Energodrošība ir jāietver katras valsts ārpolitikas prioritātēs," uzsvēra Saudargs.

Bijušais Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Roms Šveds, tiekoties ar EP deputātiem, atzina, ka ES enerģētiskajai drošībai ir trīs izaicinājumi. Pirmkārt, enerģētika tiek izmantota kā ierocis, lai apspiestu demokrātiju, par piemēru minot Krievijas draudus par gāzes piegādes pārtraukšanu. Otrkārt, enerģētikas sektors piedzīvo informācijas uzbrukumus, kas diskreditē jaunu enerģētikas projektu īstenošanu. Treškārt, energodrošības veicināšanai trūkst politiskās gribas.

"Būtībā energodrošības izaicinājumi ir daudz plašāki, nekā pierasts uzskatīt. Šie izaicinājumi neskar tikai rūpnieciskos un tirgus jautājumus, bet arī politiskos aspektus un starptautiskās attiecības. Tāpēc ES nepieciešama vienota pieeja šo jautājumu risināšanā. Pamatā Eiropas enerģētikas drošības stratēģija ir laba, un tā ir jāievieš," uzsvēra Šveds.

Kā liecina ES informācija, laika posmā no 1995.gada līdz 2012.gadam ES saražotās enerģijas apjoms ir samazinājies par gandrīz vienu piekto daļu. Pašreiz vairāk nekā pusi no ES nepieciešamajiem energoresursiem nodrošina ārējie piegādātāji - no ES 2012.gadā patērētajiem energoresursiem importēti bija gandrīz 90% naftas resursu, 66% gāzes resursu un 42% cietā kurināmā resursu. Finansiālā izteiksmē tas nozīmē, ka dienā tiek importēti energoresursi vairāk nekā viena miljarda eiro vērtībā.

LETA