Tā ir cieņas izrādīšana mūsu novadam - cer saglabāt Berķeneles luterāņu baznīcas unikālo vējrādi

Vējrādis ir reģistrēts kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, tas ir dekorēts ar Felkerzāmu dzimtas ģerboni, iniciāļiem un gadskaitli “1649”, un uzskatāms par vienu no senākajiem un vērtīgākajiem šāda veida objektiem Latgales reģionā.

Šī projekta īstenošanu koordinēja Augšdaugavas novada kultūras mantojuma eksperte Skaidrīte Kaļķe ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras mantojuma pārvaldi.

Ņemot vērā baznīcas torņa konstrukcijas nestabilo stāvokli un vējrāža trauslumu, demontāžas darbs bija tehniski izaicinošs. Tomēr viss process noritēja rūpīgi plānoti, profesionāli un ar atbildīgu attieksmi. Vējrādis pašlaik ir drošā glabāšanā, un tiek apsvērta tā restaurācija un iespējama publiska eksponēšana.

“Šis darbs nebija tikai tehniska nepieciešamība – tā bija cieņas izrādīšana mūsu novada kultūrvēsturiskajam mantojumam. Esam gandarīti, ka šis sarežģītais un jutīgais process tika īstenots augstā līmenī,” uzsver novada kultūras mantojuma eksperte Skaidrīte Kaļķe.

Par Berķeneles luterāņu baznīcu
Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca atrodas Birķineļos, Kalkūnes pagastā, dievnamam ir dziļas garīgās un kultūrvēsturiskās saknes. Jau 1569. gadā Birķineļos atradusies luterāņu koka kapliča – viena no pirmajām šāda veida garīgajām celtnēm Latgales teritorijā. Sākotnēji kapličas vietā tika uzcelta mūra baznīca, taču tā tika nopostīta 1812. gada kara laikā, kad apvidū ienāca Napoleona karaspēks.

Tagadējā baznīcas ēka celta 1830. gadā par grāfa Frīdriha fon Klopmana līdzekļiem, un tā līdz mūsdienām saglabājusies kā arhitektonisks un kultūrvēsturisks piemineklis. Tā ir viena no vecākajām luterāņu baznīcām Daugavpils novadā.

Baznīca cieta Pirmā pasaules kara laikā un vēl 1930. gados nebija pilnībā atjaunota. Tomēr dievkalpojumi tajā notika arī pēc Otrā pasaules kara – Evanģēliski luteriskā draudze darbojās līdz 1963. gadam.

Pēc draudzes darbības izbeigšanas ēku pārņēma vietējais kolhozs, kur tika ierīkotas graudu kaltes, dzirnavas un klēts. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados luterāņu draudze īpašuma tiesības uz baznīcu neatjaunoja.

Šobrīd baznīca nedarbojas kā dievnams, ēka atrodas pamestā un avārijas stāvoklī, taču tās apkārtne regulāri tiek sakopta ar Berķeneles Raiņa muzeja darbinieku gādību. Neskatoties uz fizisko stāvokli, baznīca joprojām ir vēsturiski nozīmīga vieta, kas glabā atmiņas par vairākām paaudzēm un dažādiem vēstures laikmetiem – no Reformācijas līdz mūsdienām.

Baznīcai ir arī izcila kultūrvēsturiska vērtība, jo tā cieši saistīta ar vācbaltiešu Felkerzāmu dzimtu, kas 17.–19. gadsimtā ietekmēja šī novada kultūras un saimniecisko attīstību. No vēl senākās – 17. gadsimta – baznīcas saglabājies vējrādis ar gadskaitli “1649”, kas apliecina šīs vietas vēsturisko nepārtrauktību.

Kopš 2017. gada baznīcai piešķirts reģionālas nozīmes valsts kultūras pieminekļa statuss (Nr. 9194). Tomēr ēkas tehniskais stāvoklis ir kritiski slikts – konstatēta mūra erozija, bojātas koka konstrukcijas, trupes pazīmes, caurs jumts un stipri bojāta torņa spice, kas padarīja vējrāža stāvokli īpaši apdraudētu.