Apritējis gads pēc "Maxima" traģēdijas. Vai ir kāds vainīgais?

Tieši pirms gada – 2013. gada 21. novembrī pulksten 17.41 notika lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Sagruva Zolitūdes „Maxima” un bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāk nekā 300 cilvēku tika smagāk vai vieglāk ievainoti. 21. novembra vakarā visa valsts ar šausmām klausījās ziņas – bojāgājušo skaits ar katru mirkli pieauga.

Tika vākti ziedojumi cietušajiem, veidotas izmeklēšanas komisijas, organizēts „Maxima” veikala tīklu boikots, atkāpās Ministru prezidents, ierosinātas izmaiņas būvniecības likumā, pastiprināti pārbaudītas sabiedriskās ēkas un tā tālāk. Zolitūdes traģēdija ierosināja milzum daudz dažādu darbību… Tomēr vainīgie uz apsūdzēto sola tā vēl nav sēdušies.

Pāris nedēļas pēc traģēdijas tika nolemts dibināt Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko izmeklēšanas komisiju, tajā iekļaujot bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu, bijušo tiesnesi Ināru Šteinerti, uzņēmēju Baibu Rubesu un sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāvi Inesi Voiku. Tomēr komisijas locekļi no saviem pienākumiem atkāpās, vēl darbu nesākuši. Sabiedrību sašūmēja komisijas ievērojamie tēriņi, ko tā paredzēja savām algām.

Savukārt jaunievēlētās 12. Saeimas opozīcijas deputāti gandrīz gadu pēc traģēdijas novembra sākumā nodibināja Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisiju. Lai arī iepriekš izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijas nav izcēlušās ar lielu efektivitāti, šoreiz tiek solīts produktīvs darbs. Cilvēki tam vēlas noticēt, jo skaidrības, kas tieši vainīgs, joprojām nav.

Policija gan paziņojusi, ka tai esot skaidrība, kas vainīgs, bet oficiālu apsūdzību nav izvirzījusi. Esot nepieciešama rūpīga izmeklēšana un nevajagot steigties ar vainīgo nosaukšanu, lai tiesas process būtu efektīvs.

Kā arguments tiek minēts analoģisks precedents Polijas pilsētā Katovicē, kur 2006. gada 28. janvārī sagruva Starptautiskajā izstāžu centra jumts, kā rezultātā bojā gāja 65 cilvēki. Polijā vaininieki joprojām nav notiesāti, process iestrēdzis pirmās instances tiesā un pagaidām nav zināms, kad tas varētu beigties. Latvijas izmeklētāji sadarbojoties ar saviem poļu kolēģiem, lai neatkārtotu viņu kļūdas.

Tomēr vienu kļūdu pieļāvusi pati Latvijas valdošā elite – teju gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts bijušajam ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Jāatgādina, ka Dombrovskis tieši pirms gada ar asarām acīm uzņēmās morālo atbildību par Zolitūdes traģēdiju un atkāpās no valdības vadītāja amata. Nav runa par to, ka Dombrovskis nebūtu pelnījis kādu ordeni, bet tā pasniegšana traģēdijas pirmajā gadadienā gan nebija prāta darbs.

„Maxima group” maina nosaukumu

Uzreiz pēc traģēdijas tika izteikta varbūtība, ka „Maxima” mēģinās „atkratīties” no atbildības, likvidējot uzņēmumu, to transformējot citā veidolā. „Maxima” vadība gan neko tādu neapstiprināja. Tomēr viss liecina, ka nākamgad jau lielveikalu tīklu vairs nepārvaldīs „Maxima group”, bet gan cits uzņēmums – „UAB Franmax”. Tādējādi „Maxima” vismaz teorētiski var mēģināt aizbildināties, ka jaunais uzņēmums vairs nav atbildīgs par notikušo traģēdiju.

Lietuvas biznesa izdevums „Verslo Žinios” raksta, ka mazumtirdzniecības uzņēmums „Maxima group”, kas vada veikalus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā, ieplānojusi mainīt savu nosaukumu uz „Franmax” un savu biroju pārcelt uz Igauniju. Pagaidām gan uzņēmuma nosaukums vēl nav mainīts un „Maxima” vadība noliegusi, ka tas varētu ietekmēt lielveikalu tīkla darbību un saistības Latvijā.

Te gan jāpiebilst, ka pirmais mēģinājums „Maxima Latvija” mēģinājums atkratīties no atbildības beidzās visai traģikomiski. „Maxima Latvija” vadītājs Gintars Jasinsks uzreiz pēc traģēdijas ciniski paziņoja: „Lai atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi, mēs nejūtamies nedz politiski, nedz juridiski atbildīgi par notikušo”. Tas viņam maksāja amatu un sirdstrieku. Jasinsks no „Maxima group” tika padzīts un vairāk par viņa darbību nekas nav dzirdēts.

Pēc traģēdijas par necilvēcīgiem darba apstākļiem sāka sūdzēties „Maxima” ierindas darbinieki – viņiem pat nav laika aiziet uz tualeti, pārāk mazas algas, neērti kasieru krēsli, formastērpu kaklasaite rada nevis labsajūtu, bet gan teju vai žņaudz nost. Šīs sūdzības esot mainījušas darba devēja attieksmi.

5,4 miljoni eiro tika atvēlēts, lai paaugstinātu algas tirdzniecībā un ražošanas cehā strādājošajiem, samazināta darba slodze, iegādātas 5000 jaunas formas un ērtāki krēsli kasieriem, klāstījusi „Maxima” vadība.

Tūlīt pēc traģēdijas sākās ziedojumu vākšana cietušajiem. Valsts traģēdijas seku likvidēšanai atvēlēja 4,2 miljonus eiro, no kuriem 2,7 miljonus atvēlēja pabalstu izmaksāšanai. Labdarības portāls „ziedot.lv” savāca 1 405 096,36 eiro.

Rīgas domes Labklājības departaments atbalstu cietušajiem sniedzis apmēram par 800 000 eiro. Arī pati „Maxima” kopumā cietušo atbalstam novirzījusi 2,1 miljonu eiro. No tiem 1,8 domāti bērniem, kas traģēdijā zaudēja mammu vai tēti. Līdzekļi nodoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas šiem bērniem līdz pilngadības sasniegšanai katru mēnesi maksās 711,44 eiro pabalstu, bet bērniem, kas zaudējuši abus vecākus – šo summu dubultā.

Atbalstu vai palīdzību skaļāk vai nemanāmāk snieguši arī citi. Piemēram, DNB banka klusi un bez oficiāliem paziņojumiem visiem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem apturējusi visas kredītsaistības.

Sākas tiesas procesi par kompensāciju piedzīšanu

Četrās Latvijas pilsētu tiesās – Rīgā, Jūrmalā, Talsos un Liepājā šajās dienās sākušies cietušo prasību izskatīšana pret iespējamiem traģēdijas vaininiekiem - „Maxima Latvija”, būvuzņēmumu „Re&Re”, ēkas attīstītāju „SIA Homburg Zolitude”, sagruvušās ēkas īpašnieku SIA „Tineo” un pašvaldību par zaudējumu piedziņu jeb kompensāciju izmaksu. Prasību apjoms ir mērāms daudzos desmitos miljonos.

Traģēdijā vainotie noalgojuši veselu armiju advokātu, kuri kursē no vienas tiesas sēdes uz otru, un pagaidām tikai strīdas par procesuāliem jautājumiem un par to, vai tiesas procesiem jābūt atklātiem vai slēgtiem.

Piemēram, Rīgas dome, lai algotu advokātu cīņā pret Zolitūdes traģēdijas upuriem, kuri no pašvaldības pieprasa kompensācijas, advokātam Erlenam Kalniņam atvēlējusi jau 252 000 eiro. Rīgas dome saņēmusi 25 tiesas paziņojumus par ierosinātām civillietām par zaudējumu piedziņu no cietušajiem.

Advokāts Aldis Gobzems dažādās Latvijas tiesās pārstāv 35 traģēdijā cietušos un lietu izskatīšana varētu vilkties gadiem. Pašlaik notiek pieci tiesu procesi. Pirms dažām dienām Liepājas tiesā sāka skatīt lietu, kurā traģēdijā bojāgājušā liepājnieka Dāvida Indriksona māte no atbildīgajiem kompensācijā pieprasa 70 miljonus eiro jeb 5% no „Maxima” gada apgrozījuma. Pēc prasības uzklausīšanas tiesa atlikta līdz martam.

Uzreiz pēc traģēdijas sabiedrība aicināja boikotēt „Maxima” veikalu tīklu, bet tagad viss liecina par to, ka par to jau aizmirsts. Pagājušajā ziemā - trīs mēnešus pēc liktenīgās dienas boikots jau bija izčākstējis, un lielāko daļu pircēju „Maxima” atguva. Visticamāk, tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas cilvēku principu vārdā nav gatavi atteikties no zemākas cenas. Arī sociālajos tīklos ieraksti boikotēt „Maxima” apsīka jau pavasara beigās.