Cīņā par ģenerālprokurora amatu iesaistās arī Lemberga lietas prokurori

Juriss ST tiesneša amatā stājās pērn 21.novembrī. Juriss no 1999.gada līdz 2000.gadam ieņēmis prokurora amatu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. No 2000. līdz 2009.gadam viņš strādājis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

2009.gadā Juriss turpinājis karjeras gaitas kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. No 2021.gada viņš ieņēmis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora amatu. Juriss bija viens no bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietas prokuroriem.

Ilsteris izdienas pensijā devās 2021.gadā. Viņš bija Latvijas Prokuroru biedrības prezidents un kopā ar Jurisu un vēl citiem kolēģiem viens no Lemberga lietas prokuroriem.

Ilsteris 2020.gadā kandidēja arī uz ģenerālprokurora amatu, kuru konkursā ieguva Stukāns.

Meisters no 2018.gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023.gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000.gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā bija iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Pirmajā konkursā neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā. Viņiem gan nebija liegts piedalīties konkursā atkārtoti.

Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs tolaik stāstīja, ka gandrīz visi padomes locekļi atzinuši, ka Stukāna koncepcija par prokuratūras darbu bijusi profesionāli daudz spēcīgāka, nekā pārējo divu kandidātu koncepcijas, kas bijušas ļoti vispārīgas un nekonkrētas, tomēr balsu vairākumu viņam nav izdevies savākt, jo "nākuši klāt vēl citi aspekti, kāpēc viņš [Stukāns] neieguva vajadzīgo balsu skaitu".

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.