Daļa pludmaļu var izzust pavisam - kāpēc piekrastes visā pasaulē nonākušas izzušanas draudu priekšā
Pludmales visā pasaulē strauji izzūd erozijas dēļ, ko paātrina klimata pārmaiņas, vētras un jūras līmeņa celšanās. Daudzviet varas iestādes ieved papildu smiltis, taču deficīts un cenu kāpums liek apšaubīt daudzu piekrastes zonu nākotni. Kā norāda "Financial Times", krasta līnijas iznīcināšana kļūst par globālu problēmu, un dabiskos erozijas procesus vēl vairāk pastiprina cilvēka darbība.
ASV Ziemeļkarolīnas Rodantē kopš 2020. gada okeānā sabrukušas 11 mājas, bet vēl desmitiem ēku nonākušas apdraudējumā. Piekrastes atjaunošanai nepieciešami aptuveni 40 miljoni ASV dolāru, taču pašvaldībai šādu līdzekļu nav.
Līdzīga situācija vērojama arī Eiropā – Barselonas pludmales ik gadu zaudē līdz 30 tūkstošiem kubikmetru smilšu, kas atbilst 12 olimpiskajiem baseiniem. Daļa mākslīgi veidoto pludmaļu tuvāko gadu laikā var pilnībā izzust. Lai aizsargātu krastu no applūšanas, dažādu valstu varas iestādes izmanto smilšu pievedumus. Taču, kā uzsver "Surfline" eksperti, tā nav universāla metode – smiltis atšķiras pēc sastāva, krāsas un graudu lieluma, kas ietekmē to noturību pret viļņiem.
Situāciju vēl vairāk sarežģī būvniecības nozare, kas ir lielākais smilšu patērētājs. Katru gadu tiek iegūti 40–50 miljardi tonnu smilšu un grants – vairāk izmanto tikai ūdeni. Šis resurss aktīvi tiek novirzīts betona, asfalta un dažādu javu ražošanai. Augstais pieprasījums radījis globālu deficītu, cenu kāpumu, kā arī melno tirgu un ekoloģiskās krīzes. “Es nezinu, pēc desmit gadiem vai pēc simts, bet pienāks brīdis, kad mums vai nu beigsies smiltis, vai arī tās kļūs neizmērojami dārgas,” sacīja Rodantes pašvaldības vadītājs Bobijs Autens.
Arī Latvijas jūrmalai erozija ir reāla problēma. Vētras un stiprais vējš noskalo piekrasti, kā arī galveno aizsargbarjeru pret jūru. Ja tā tiek sagrauta, erozija virzās sauszemē, apdraudot jutīgākas teritorijas. Īpaši bīstams posms ir no Dubultiem līdz Bulduros, kur postījumi fiksēti 1969., 2001. un 2005. gadā. Šobrīd situācija tiek kontrolēta ar regulāriem ģeoloģiskajiem novērojumiem un smilšu piebēršanu ar līdzīgu sastāvu. Tomēr eksperti brīdina: daļa pludmaļu var izzust pavisam, bet cīņa par smilšu resursiem tuvākajās desmitgadēs kļūs par vienu no būtiskākajām planētas vides problēmām.
