"Ne tikai mēģinājumi un skatuve: arī sarunām ar bērnu ir liela nozīme" - kā pavadīt Dziesmu svētkus bez stresa
Laiks pirms Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem ir īpašs – pilns satraukuma, gaidu un liela piedzīvojuma priekšnojautu. Bērni ar aizrautību gatavojas svētkiem, mēģinājumos slīpē repertuāru un sapņo par lielo skatuvi, bet vecāki šajā laikā kļūst par viņu drošības un līdzsvara punktu. Tieši vecāku atbalsts, sarunas un iejūtība palīdz bērnam svētkus piedzīvot ar prieku, nevis satraukumu.
Tādēļ apdrošināšanas sabiedrība “Gjensidige” kopā ar psihoterapeitu Reini Lazdu aicina savlaicīgi ģimenē pārrunāt svētku norisi.
Bērna pieredze kā vērtīgs ceļvedis
Lai bērns svētkos justos droši un pārliecināti, ir vērts jau laikus pārdomāt viņa iepriekšējo pieredzi līdzīgos notikumos. Vai viņš jau ir bijis nometnēs vai izbraukumos bez vecākiem? Vai pieradis būt starp daudziem cilvēkiem, piemēram, mācoties lielā skolā vai piedaloties ārpusskolas aktivitātēs? Ja tā – tas noteikti palīdzēs viņam justies pārliecinātāk arī Dziesmu svētkos. Taču, ja šī būs pirmā reize, kad bērns ilgāk atrodas prom no mājām, nekas nav zaudēts. Šī ir lieliska iespēja augt un attīstīt jaunas prasmes. Savstarpēji svētkus pārrunājot ģimenes lokā, pat nedrošākais bērns var gūt pārliecību par sevi.
Ir vērts arī apspriest, kā bērns jūtas savā kolektīvā – vai tur valda draudzīga gaisotne, vai bērns jūtas pieņemts? Bērns, kurš jūtas sadzirdēts un saprasts, vairāk izbaudīs svētku piedzīvojumu. “Bērns, kurš jau izjūt spriedzi, var būt īpaši jūtīgs pret papildu stresu. Ja vecākiem rodas aizdomas par savstarpējiem mijiedarbības sarežģījumiem ar kādu no kolektīva dalībniekiem, šis noteikti būtu īstais brīdis, kad aprunāties ar kolektīva vadītājiem un vērst viņu uzmanību savām bažām. Pat ja ikdienišķos apstākļos bērns ar problēmām tiek galā šķietami veiksmīgi, tad mainīti apstākļi var jau tā paaugstināto stresa līmeni palielināt grūti panesamā līmenī,” skaidro psihologs Reinis Lazda.
Ne mazāk svarīgi pārrunāt bērna gaidas. Kolektīvi svētkiem gatavojas ļoti ilgi. Tie ir mēģinājumi, skates, rezultātu gaidīšana. Katrs bērns iztēlojas, kādu piedzīvojumu nesīs šis lielais notikums. Lai bērna sagaidītais sakrīt ar realitāti un svētki nes tikai pozitīvas sajūtas, ir ieteicama savstarpēja saruna. Vecāku vai tuvinieku dalīšanās ar savu svētku pieredzi, palīdzēs bērnam emocionāli noskaņoties un patiesi izbaudīt šo īpašo notikumu.
Pārrunājiet iespējamos scenārijus
Lai bērns svētkos justos droši un pārliecināti, būtiski ir laicīgi pārrunāt iespējamos scenārijus. To, kā runāt, nosaka bērna vecums. Ar mazākiem bērniem saruna var būt rotaļīga – caur spēlēm vai kopīgu zīmēšanu var attēlot, kāds varētu būt dienas ritms, ko darīt, ja bērns ilgojas pēc mājām vai jājautā palīdzība.
Savukārt ar pusaudzi jārunā tā, it kā viņš jau būtu līdzvērtīgs pieaugušais. Šajā vecumā pamācīšana var radīt pretošanos, tādēļ daudz efektīvāk ir dalīties savā pieredzē – pastāstīt, kā paši kādreiz jutāties lielā pasākumā, kā tikāt galā ar nogurumu, neērtībām vai saspīlējumiem kolektīvā. Tā veidojas uzticēšanās un iespēja pamanīt bērna potenciālos satraukuma iemeslus.
Svarīgi atgādināt, ka svētku laikā īpaša uzmanība jāpievērš bērna pamatvajadzībām – pietiekamam ūdens patēriņam, regulārām ēdienreizēm, pilnvērtīgam miegam, kā arī savlaicīgai nepieciešamo medikamentu lietošanai, ja tādi ir. Ieteicams atgādināt arī praktiskās lietas – rūpēšanos par tērpiem, kā arī grafika ievērošanu un sava laika organizāciju. Pārrunājiet, ka lielos pasākumos var gadīties izjust emocionālu spiedienu gan no vienaudžiem, gan no pieaugušajiem. Palīdziet bērnam saprast, ka viņam ir tiesības justies droši, uzdot jautājumus un arī pateikt “nē”, ja kas šķiet nepieņemami. Lielos notikumos, kur bērni neatrodas mājās, vecāki nespēs izkontrolēt visas viņu darbības. Tādēļ, it īpaši ar pusaudžu bērniem, svarīgi pārrunāt – ko darīt, ja kāds piedāvā alkoholu, cigaretes vai narkotiskas vielas.
Ko darīt ārkārtas situācijās
“Dalība Dziesmu un deju svētkos ir viena no skaistākajām un pozitīvākajām pieredzēm, kas var notikt ikviena latvieša mūžā. Tomēr dzīve mēdz pārsteigt ar neparedzētām situācijām. Tieši tāpēc bērnam vēl pirms došanās svarīgi izskaidrot – kā rīkoties, ja pēkšņi pasliktinās veselība, viņš pazūd vai jūtas apmulsis. Bērnam jāzina, ka viņam vienmēr ir tiesības runāt ar pieaugušo. Vai tas būtu skolotājs, diriģents vai kolektīva vadītājs. Atklātība ir drošības atslēga,” aicina apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka.
Svarīgi pārrunāt arī praktiskus soļus, ja gadās negaidīta veselības ķibele vai pat nelaimes gadījums. Lai šādos brīžos būtu lielāks miers gan bērnam, gan vecākiem, ir vērts pārliecināties, ka bērns ir apdrošināts pret negadījumiem un zina, pie kā vērsties palīdzības gadījumā. Kam zvanīt ārkārtas situācijā, kā nosaukt savu vārdu, skolu un kolektīvu. Ja bērnam jau ir veselības problēmas, jāvienojas, ko darīt, ja situācija pasliktinās. Kur atrodas medikamenti, kas jāpasaka pieaugušajam.
Drosmei ir liela nozīme arī kolektīvā. Bērnam jāatgādina, ka viņš drīkst runāt par to, kas viņu nospiež, piemēram, ja grupā kāds izturas aizskaroši. Vienmēr būs kāds, kas uzklausīs un palīdzēs. Kā arī, ikviens bērns novērtēs atgādinājumu, ka vecākiem var zvanīt jebkurā laikā un nepieciešamības gadījumā, tie atbrauks pakaļ pat pirms svētku noslēguma.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir daudz vairāk nekā tikai koncerti – tas ir kopā būšanas prieks, piederības sajūta un skaistas atmiņas, kas paliek uz mūžu. Ja bērns jūtas pārliecināts par savu drošību un prasmēm, viņš šo piedzīvojumu spēs izdzīvot ar patiesu prieku un lepnumu par sevi.
