Liepājas jaunās māmiņas iedzīvinās pirtīžu rituālu - bērniņa pirmās mazgāšanas reizi
Sagaidot Liepājas muzeja 90 gadu jubileju, tajā sadarbībā ar pazīstamo mākslinieku Kristianu Brekti, 19. decembrī atklās ekspozīciju „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs”. Viena no tēmām, kas būs risināta šajā ekspozīcijā, ir pirts un pirtīžu tradīcijas Dienvidkurzemē.
Jaunajā ekspozīcijā pirtīžu rituālu palīdzēs iedzīvināt Liepājas jaunās māmiņas, Kasjauns.lv informēja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Kristīne Skrīvere. Lai simboliski veidotu sasaisti starp seno dienvidkurzemnieci – māmiņu un šodienas mammām, Liepājas muzejā sadarbībā ar Liepājas bēbīšu skoliņas „Pikucis” māmiņām tiks ierakstītas ierunātas tautasdziesmas par pirtīžām.
Vēlāk šo materiālu plānots izmantot izstādes pirts fona skaņu ierakstam. Tādējādi pirts senatnīgajam rituālam tiks iedots mūsdienīgs skanējums, veidota saikne starp seno un mūsdienu Dienvidkurzemi un tās ļaudīm, uzsverot mātes un bērna nozīmi šīs saites veidošanā.
Šis senais rituāls – pirtīžas, kas mūsdienās savā modernajā versijā piedzīvo lielu popularitāti, senatnē bija ļoti intīms, īpašs un svarīgs rituāls jaunpiedzimušā ienākšanai pasaulē un saimē.
Pirtīžas bija bērna pirmā mazgāšanās, vārda došana un simboliska uzņemšana ģimenē, kuru pavadīja senu rituālu un tradīciju kopums – ziedojumi Mārai par veiksmīgām dzemdībām, mājas garam – par jauna ģimenes locekļa uzņemšanu saimē, vecmātei – par jaunās dzīvības saņemšanu šajā pasaulē.
Arī pats pēršanās un mazgāšanās process mammai un jaundzimušajam bija senu tradīciju apvīts, bija jāzina ar kādu malku pirts krāsni kurināt, lai bērns izaugtu saticīgs un miermīlīgs, kādas pirts slotiņas laikus pagādāt, kādus vārdus teikt vai neteikt pirtīžu procesā.
Patiess prieks ir par jaunajām māmiņām, kas atsaucīgi piekrita līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu Liepājas muzeja veidotās izstādes veidošanā, uzsver muzeja speciāliste Skrīvere.
Pirts senajā Dienvidkurzemes sētā bija īpaša vieta, šeit krustojās dzīvo un mirušo pasaules, to var uzskatīt par vienu no senajiem dzīves centriem. Pirti kurināja un tajā mazgājās ik sestdienu, bet sevišķi smagu un netīru darbu laikā arī biežāk. Pēršanos tolaik uzskatīja par nepārspējamu dziedniecības un veselības saglabāšanas līdzekli. Latviešiem ar pirti saistās daudz ieražu un ticējumu. Īpaši jāizceļ ieražas un ticējumi sakarā ar mazu bērnu saņemšanu pirtī un pirmo mazgāšanu – pirtīžām.
Ekspozīcijā „Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs” paredzēts parādīt Dienvidkurzemes sētu ar tai raksturīgajām ēkām, tradīcijām un īpatnībām. Apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties Dienvidkurzemes sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē. Iepazīties ar vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā, Rucavā.
