VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanu nodod Tieslietu ministrijai
Neskatoties uz Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība šodien piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM).
Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.
Komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātā varētu rasties dažādas tiesiskas sekas. Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārvaldībā komisija atradusies līdz šim, paredz, ka komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes laikā var tikt konstatēta informācija, kas var būt par pamatu lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu ierosināšanai tiesā.
Tāpat patlaban pastāvot liels skaits amatu, kurus ir aizliegts ieņemt personām, kuras ir darbojušās VDK vai saistītas ar VDK, līdz ar to lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu virzīšana varētu ietekmēt atsevišķu personu tiesības ieņemt noteiktus amatus.
Ņemot vērā, ka komisija izvērtēs arī materiālo un morālo kaitējumu, ko Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarījusi VDK, var rasties vajadzība izvērtēt nepieciešamību par zaudējumu atlīdzības pieprasījumu gatavošanu, kā arī, balstoties uz komisijas publicēto informāciju, VDK režīma upuri var izvērtēt iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu.
Grozījumu iesniedzēji vērš uzmanību uz to, ka VDK dokumentu izpētes komisija nav vienīgā komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt morālo kaitējumu vai materiālo kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar PSRS režīmu.
Tāpat ir izveidota komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. IZM ieskatā šīs komisijas funkcijas līdzinās VDK dokumentu izpētes komisijas funkcijām. Un tā kā pirmo komisiju administrē TM, tikai loģiski būtu, ka arī VDK komisiju administrētu nevis IZM, bet gan TM.
Šiem grozījumiem pretojas pati VDK. Tā vēstulē ministru kabinetam iebilda pret akta projekta būtību, kā arī institucionālās padotības maiņu.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos Kristīne Jarinovska vēstulē uzsvērusi, ka komisija atkārtoti uzsver, ka atbalsta administratīvā vadītāja amatā zinātnes ekspertu Armandu Plāti.
Jarinovksa norādījusi, ka ar grozījumiem paredzēts svītrot arī tiesību normas, kas paredz, ka VDK izpētes komisijai ir administratīvā vadītāja amats. Tas nozīmē, ka zinātniskajai vadībai būs jāuzņemas arī administratīvais slogs. Tas nozīmētu, ka komisijas vadītājam Kārlim Kangerim nāktos uzņemties papildu administratīvos pienākumus, kā arī atbildību, kas traucēs zinātniskajam darbam. Turklāt Kangeris šodien nemaz nevarēja piedalīties valdības sēdē, jo atradies ārpus Latvijas.
Komisijas darbības mērķi ir bijušās VDK dokumentu zinātniska, tostarp vēsturiska un juridiska, izpēte un materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.
LETA