TEKSTA TIEŠRAIDE. Sistēmas ķibeles liek visā Latvijā pašvaldību vēlēšanās nodotos biļetenus skaitīt ar rokām
7. jūnijā visā Latvijā 948 iecirkņos notiek pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 8:00 līdz 20:00. Domes vēlēs 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Uz iekļūšanu Latvijas pašvaldību domēs pretendē 340 kandidātu saraksti. Kopumā par 731 deputāta vietu cīnās 5926 kandidāti. Jauns.lv piedāvā pašvaldību vēlēšanu teksta tiešraidi.
Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais.
Pašvaldību vēlēšanas 2025
Pašvaldību vēlēšanas — politiķi nervozē rezultātu gaidās; 07.06.2025.
7. jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas un jo īpaša uzmanība pievērsta Rīgai, kur izteikta līdera nav, un intriga saglabāsies līdz ...
Rezultāta sasniegšanā kliegšana un neklausīšanās otrā neko nedod, tādēļ, ja "Apvienotais saraksts" tiks pārstāvēts Rīgas domes vadībā, viņš centīsies izskaust “vēža, gulbja un līdakas kultūru” un panākt komandas darbu, “Apvienotā saraksta” līderis Rīgā Māris Sprindžuks izteicās portālam jauns.lv. Viņš cer arī mainīt Rīgas domes attieksmi, lai tā nebūtu kā “mucā dzīvojoša”, kas aizņemta ar sevi un neredz ārpasauli.
Par “Apvienotā saraksta” iekļūšanas izredzēm Rīgas domē un koalīcijas veidošanā, Sprindžuks norādīja, ka nevajadzētu norakstīt radikālo krievvalodīgo pārstāvja Alekseja Rosļikova iespējas iekļūt domē, jo vēl nav saskaitītas balsis lielajos Rīgas mikrorajonos.
“Vēl nevajadzētu sist plaukstas, taču vienalga es jūtu, ka mums ir ļoti labas iespējas iekļūt Rīgas domē un būt pārstāvētiem. To es sajutu gan tiekoties ar cilvēkiem apkaimēs, jo īpaši pēdējās nedēļās, un es arī domāju, ka šīs pēdējās televīzijas debates parādīja, ka cilvēkos ir pieprasījums pēc konsolidatora, pēc kāda, kas savāc to ārprātu kopā un parāda virzienu,” sacīja Sprindžuks.
Sākotnējie dati liecina, ka "Apvienotais saraksts" ar nedaudz virs 6% balsīm balansē bīstami tuvu 5% barjerai, atpaliekot no 6 citām partijām, nedaudz atpaliekot tostarp Alekseja Rosļikova "Stabilitātei".
Nacionālās apvienības viens no svarīgākajiem mērķim ir iznīdēt krievu valodu Latvijas valsts publiskajā saziņā, uzskata politiķe Liāna Langa. "Krievu valodā iebrauc teritorijās ar tankiem, un mēs to nevēlamies šeit pieļaut," viņa izteicās intervijā portālam jauns.lv.
Viņa izteicās, ka lielākajai daļai latviešu rīdzinieku ir svarīgs kampaņas sauklis “Runā latviski, atkrievo Latviju”, un to viņa pamato šādi: “Tāpat kā Ukrainā ļoti būtiska ir derusifikācijas politika un mēs zinām to, ka krievu valodā iebrauc teritorijās ar tankiem, un mēs to nevēlamies šeit pieļaut. Tāpēc mums nav jāgaida tanki kā Ukrainā, bet mums jāveic savs darbs jau šodien."
Langa norādīja, ka mērķis ir iznīdēt krievu valodu Latvijas valsts publiskajā saziņā. Viņa piebilda, ka Nacionālās apvienības sadarbība domē ar citām partijām būs atkarīga no tā, vai šīs partijas piekrīt mūsu nacionālās drošības politikai, uzskata Nacionālās apvienības politiķe Liāna Langa.
Pagaidām Nacionālā apvienība ir trešajā vietā Rīgā pēc "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvajiem", kad saskaitīts 3,11% balsu no visu balsstiesīgo skaita, kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas informācija. Partijas biedri vēlēšanu rezultātus vēroja kultūras namā "Atmoda".
Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.
Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.
Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".
"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.
Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).
Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.
Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.
Aģentūra LETA novēroja, ka CVK mājaslapa regulāri saskaras ar problēmām, kā arī dati tajā tiek atspoguļoti nekorekti - mājaslapā uzrādās nepareizs vēlēšanu iecirkņu skaits.
Vēlēšanu naktī CVK mājaslapā jauni dati par balsu skaitīšanu neparādās jau stundu - pēdējo reizi dati tur aktualizēti vēl pirms pusnakts.
CVK visu šo nedēļu saņem kritiku par vēlēšanu procesa organizēšanu un tajā konstatētajām nepilnībām.
Kā ziņots, sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - CVK un VDAA - sniegumu.
Rīgas vēlēšanu komisija vairākkārt lūgusi atļauju balsis skaitīt ar rokām, bet no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šāda atļauja nav dota, aģentūrai LETA sacīja Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.
Viņš sacīja, ka ar rokām balsu skaitīšana būtu ātrāka.
Zviedris norādīja, ka viņa iepriekšējās prognozes diemžēl ir piepildījušās. Problēmas ar balsu skaitīšanu nav tikai lielākajiem Rīgas iecirkņiem, ar problēmām saskārušies arī mazie iecirkņi.
Piemēram vienā no Rīgas atrašanās vietas balsošanas komisijām bijuši 88 vēlētāji, bet attiecīgajam iecirknim nācies divas stundas gaidīt, kad ieskenētie biļeteni tiks augšupielādēti vēlēšanu sistēmā.
"Iespējams šādas problēmas nav visiem, bet bail domāt, kas notiks ar lielajiem iecirkņiem, jo tiem atļaujas skenēšanai vēl nav dotas," sacīja Zviedris, norādot, ka atsevišķiem iecirkņiem ir izdevies "izsprukt" un nodot balsošanas datus.
Zviedris sacīja, ka nezina, kad būs pieejami visi vēlēšanu dati, bet process būšot ilgs.
"Paļaujos uz to, ka vadu speciālisti un jaudu palielinātāji ir spējīgi ko mainīt un viss notiks. Mums cerība mirst pēdējā," sacīja Zviedris.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka rindas tiekot veidotas bažās par to, ka vēlēšanu sistēma netiks galā ar slodzi - līdzīgi, kā tas bijis iepriekšējās balsošanas laikā.
Cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.
Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.
Aģentūra LETA novēroja, ka CVK mājaslapa regulāri saskaras ar problēmām, kā arī dati tajā tiek atspoguļoti nekorekti - mājaslapā uzrādās nepareizs vēlēšanu iecirkņu skaits.
Vēlēšanu naktī CVK mājaslapā jauni dati par balsu skaitīšanu neparādās jau stundu - pēdējo reizi dati tur aktualizēti vēl pirms pusnakts.
CVK visu šo nedēļu saņem kritiku par vēlēšanu procesa organizēšanu un tajā konstatētajām nepilnībām.
Kā ziņots, sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) - sniegumu.
LETA jau vēstīja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,01% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,34% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.
Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.
Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.
Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.
Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.
Patlaban ir apkopoti 2025.gada pašvaldību vēlēšanu balsošanas rezultāti pirmajos iecirkņos, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati. Patlaban ir saskaitīti 2,87% balsu. Pagaidām Rīgā vadībā "Latvija pirmajā vietā" (18,148%), "Progresīvie" (17,694%) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (14,533%).
No līderu trio atpaliek "Jaunā Vienotība" (13,572%), "Suverēnā vara"/Apvienība "Jaunlatvieši" (10,445%), Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (6,585%), Politiskā partija "Stabilitātei!" (5,624%).
Pagaidām zem 5% barjeras ir "Latvijas attīstībai" (4,454%), "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (3,563%), partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība (2,568%), pārējās partijas ir zem viena procenta.
Pašreizējā izkārtojumā "Latvija pirmajā vietā" iegūtu 13 deputātu mandātus, "Progresīvie" - 12. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - 10, "Jaunā Vienotība" - 9, "Suverēnā vara"/Apvienība "Jaunlatvieši" - 7, Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija - 5 un politiskā partija "Stabilitātei!" - 4.
