
TEKSTA TIEŠRAIDE. Pašvaldību vēlēšanās balsošana ir beigusies, sākusies nodoto biļetenu skaitīšana

7. jūnijā visā Latvijā 948 iecirkņos notiek pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 8:00 līdz 20:00. Domes vēlēs 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Uz iekļūšanu Latvijas pašvaldību domēs pretendē 340 kandidātu saraksti. Kopumā par 731 deputāta vietu cīnās 5926 kandidāti. Jauns.lv piedāvā pašvaldību vēlēšanu teksta tiešraidi.
Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais.
Pašvaldību vēlēšanas 2025
CVK mājaslapu programmēja tas pats, kurš e-veselību? Banānu republikas līmenis.
— Jānis Ozols (@ozojanis) June 7, 2025
Tikmēr ATTA centrā Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" biedri gaida pašvaldību vēlēšanu rezultātus.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Rīgas mēra amata kandidāts un Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ir pārliecināts par savas partijas panākumiem šā gada Rīgas domes vēlēšanās un sola Rīgā atjaunot ekonomisko izaugsmi.
“Es domāju, ka mēs būsim pirmajā vietā tad, kad būs vēlēšanu rezultāti, bet ir nedaudz jāpagaida dažas stundas vai līdz rītdienas rītam, mēs nezinām, kā darbojas šī jaunā balsu skaitīšanas sistēma," viņš izteicās intervijā portālam jauns.lv.
Viņaprāt, galvenais jautājums ir ekonomika, kā pacelt Rīgu, kā pacelt Latviju, kā nodrošināt ekonomisko izaugsmi, jo tikai šādi var nodrošināt pienācīgu dzīvi ļaudīm un panākt, lai Rīga vairs nebūtu nabadzīgākā galvaspilsēta Baltijas valstīs un starp trūcīgākajām visā Eiropā.
Uz jautājumu, ko ļaudis pamanīs, ja viņa partija tiks pie varas, Šlesers norādīja, ka jāsamazina izdevumi, jāpalielina ieņēmumi, jāpiesaista investīcijas, “Ja es vadīšu Rīgas domi, tad man ir svarīgi, lai pēc gada Rīgas centrā, Rīgas pilsētā būvniecība būtu praktiski visur, lai darbotos ceļamkrāni, lai cilvēki redzētu, ka ekonomika ceļas, jo tieši caur būvniecības sektoru ir iespējams sajust, vai ekonomikā notiek pozitīvas pārmaiņas.”
Ja tomēr nāktos palikt opozīcijā, Šlesers paziņoja, partija rīkosies saskaņā ar vēlētāju mandātu, tomēr ir pilnīgi pārliecināts, ka “Latvija pirmajā vietā” ir praktiski vienīgā partija, kuri ir reāls plāns ekonomikas attīstīšanai un investīciju piesaistei.
"Gods kalpot Rīgai" (GKR) vadītājs, Rīgas mēra kandidāts Oļegs Burovs iespējamos zemos vēlēšanu rezultātus, kas izriet no vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem, saista ar daļu krievvalodīgo radikalizāciju.
Komentējot aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas ("exit poll") rezultātus, Burovs aģentūrai LETA sacīja, ka vēl jāsagaida galīgie vēlēšanu rezultāti, taču jau esot bijis redzams, ka partija zaudē krieviski runājošo elektorātu.
Politiķis šo tendenci saista ar starptautiskajiem notikumiem, īpaši ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas, viņaprāt, veicinājuši radikalizāciju gan atsevišķās partijās, gan sabiedrībā.
Vienlaikus, viņaprāt, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem "ir pamats dusmoties par dažiem izteikumiem pēc kara sākuma Ukrainā", kā arī par citiem paziņojumiem un politiskajām deklarācijām. Kā piemēru viņš minēja ilgstošas un emocionālas diskusijas par krievu valodas noņemšanu no bankomātiem, kas neesot Saeimas līmeņa jautājums, taču raisīja neapmierinātību daļā krievvalodīgo iedzīvotāju.
Burovs vēl pavasarī sacīja, ka partiju apvienībai - GKR un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - pašvaldību vēlēšanās Rīgā vajadzētu cīnīties par 11% balsu. Šāda prognoze esot balstīta iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātos, viņš sacīja, piebilstot, ka politikā "plus ne vienmēr dod plusu".
GKR sevi pozicionē kā centriski un pragmatiski noskaņotu politisko spēku, kas nemaina savas pozīcijas un skaidri nosauc lietas īstajos vārdos, uzsvēra politiķis. Līdzīgu pieeju viņš saskata arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) darbībā.
Šobrīd gan redzams, ka sabiedrībā šādam piedāvājumam nav bijis pietiekams pieprasījums. Tomēr, tiekoties ar iedzīvotājiem, politiķis esot jutis atbalstu. Ja netiks ievēlēts Rīgas domē, Burovs sola turpināt darbu Saeimā līdz nākamajam sasaukumam, kur viņš vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, komentējot vēlēšanu rezultātus, norādīja, ka Rīgas vēlēšanu iznākums atbilst iepriekš socioloģiski prognozētajam, tāpēc tas viņu nav pārsteidzis. Viņš uzsvēra, ka ZZS galvenokārt pārstāv lauku un reģionu iedzīvotājus, nevis lielpilsētas vēlētājus.
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem, no lielajām pilsētām Jūrmalā par ZZS varētu būt nobalsojuši 19,1% vēlētāju, Rēzeknē - 4,6%, bet Daugavpilī partija varētu nebūt pārvarējusi 5% balsu barjeru.
Krauze sacīja, ka Rēzeknē un Daugavpilī dominē krievvalodīgais elektorāts, un ZZS tradicionāli negūst lielu atbalstu, jo tās vēlētāji ir vairāk nacionāli noskaņoti. Lielākus panākumus partija sagaida tieši novados.
Partija "Saskaņa" šajās pašvaldību vēlēšanās nav cerējusi uz "fantastiski spožu" rezultātu, komentējot vēlētāju aptaujas rezultātus Rīgā, aģentūrai LETA sacīja "Saskaņas" Domes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Lai spriestu par partijas sniegumu šajās vēlēšanās, Ušakovs sagaidīs galīgos rezultātus, jo vēlētāju aptaujas dati varētu atšķirties no realitātes. Viņaprāt, vēl pāris sarakstiem izdosies sasniegt 5% latiņu, turklāt nav zināms, kā balsojuši vēlētāji iepriekšējā balsošanā. Ušakova ieskatā arī "Saskaņa" tomēr varot vēl pacīnīties par iekļūšanu jaunajā galvaspilsētas domes sasaukumā.
"Zinājām, ka fantastiski spoži nebūs. Šis ir izdzīvošanas cikls - ne tikai partijai, bet arī ideoloģiskajai nišai," skaidroja politiķis. Viņaprāt, vēlētāju aptauja rāda, ka Latvijas politiskā vide virzās "Holandes virzienā", kur parlamentā ir "padsmit saraksti".
Kā ziņots, Rīgas domes jaunajā sasaukumā varētu būt vismaz sešas frakcijas, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.
Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vislielāko jeb 19,9% aptaujāto atbalstu varētu būt guvusi partija "Progresīvie". Tai ar 17,3% vēlētāju atbalstu sekotu partija "Latvija pirmajā vietā", bet tai ar 15% vēlētāju balsu varētu sekot Nacionālā apvienība.
Nedaudz mazāk jeb 12,2% balsu varētu būt partiju apvienībai "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kam ar 11,8% balsu sekotu līdzšinējā Rīgas mēra pārstāvētā politiskā organizācija "Jaunā vienotība".
Vēl Rīgas domē varētu iekļūt arī Apvienotais saraksts, par ko varētu būt nobalsojuši 7% vēlētāju.
Savukārt ļoti tuvu 5% robežai, kuru pārvarot, var iegūt pārstāvniecību pašvaldībā, ir partija "Stabilitātei", par kuru varētu būt balsojuši 4,7% vēlētāju.
"Latvijas attīstībai" varētu būt tikusi pie 3,6% balsu, partijas "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības kopīgais saraksts varētu būt guvis 3% vēlētāju balsu, savukārt "Saskaņa" varētu būt tikusi vien pie 2,8% balsu.
Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, nav mainījies tādu cilvēku skaits, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli, - aptuveni trešdaļa jeb 31% no aptaujātajiem. Starp viņiem nemainīgs ir arī krievvalodīgo īpatsvars - 45%. Var prognozēt, ka partiju "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", "Stabilitātei!" un, iespējams, arī "Saskaņas" oficiālais rezultāts būs augstāks, nekā uzrāda aptauja, savukārt "Progresīvajiem", Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai vienotībai", Apvienotajam sarakstam un, iespējams, arī "Latvijas attīstībai" un "Gods kalpot Rīgai"/Zaļo un zemnieku savienībai tas var samazināties.
Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība, un vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.
Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.
Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.
Pirms tiek publicēti exit polls, lai kādi tie būtu, atgādināšu, ka tie vēl nav rezultāti. Piemēram 2017. gada Rīgas vēlēšanās exiti rādija, ka Ušakovam ir 42%. Mārtiņš Bordans jau reāli svinēja kļūšanu par mēru. Beigās Ušakovs saņēma 51%.
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) June 7, 2025
Ir arī piemēri, kad exiti ir ļoti…
Ceru, ka #izvēliesnākotni tiešraides nobeigumā Dons, Kaupers vai Aminata paziņos Rīgas Domes vietu sadalījumu kā Eirovīzijā.
— Mārtiņš Zelčs (@tirgus_tante) June 7, 2025
Pa lielam es tāpāt domāju par pārvākšanos ārpus Rīgas. Šis vakars dod papildus motivāciju, ceru pēc 4 gadiem balsošu jau citā pašvaldībā…
— Artūrs Zvejsalnieks (@AZvejsalnieks) June 7, 2025
🇱🇻 Rīgas exit poll atgādina ainu no filmas par Černobiļu. Ķirsītis visam, ka Jaunlatvieši spēcīgāki par Vienotību.
— VPP 🇺🇦🇮🇱🇱🇻 (@MKpolitika) June 7, 2025
Partijas "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs cer, ka viņa vadītais politiskais spēks balsu skaitīšanas rezultātā tomēr tiks jaunajā Rīgas domes sasaukumā.
Rosļikovs aģentūrai LETA sacīja, ka, lai spriestu par partijas sekmēm šajās vēlēšanās, jāsagaida reālie rezultāti. Viņaprāt, "Stabilitātei" vēlētājiem nepatīkot runāt ar žurnālistiem un aptauju veicējiem, tāpēc šai partijai vēlēšanās nodotās balsis varētu slēpties starp neatbildējušajiem vēlētāju aptaujā.
Politiķis pārliecināts, ka naktī vai rīt no rīta varēšot redzēt jau citu "Stabilitātei" rezultātu - to "viennozīmīgi izdosies dubultot".
Viņaprāt, ceturtdien Saeimā notikušais "strīds ar Nacionālo apvienību", kas neesot bijis iepriekš plānots, bet kas "aizgāja ļoti augstos toņos", nekā neietekmēšot vēlēšanu rezultātu.
Savukārt pieaugušo vēlētāju aktivitāti Rīgā parlamentārietis skaidro ar iedzīvotāju nogurumu ar problēmām galvaspilsētā.
Kā ziņots, Rīgas domes jaunajā sasaukumā varētu būt vismaz sešas frakcijas, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.
Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vislielāko jeb 19,9% aptaujāto atbalstu varētu būt guvusi partija "Progresīvie". Tai ar 17,3% vēlētāju atbalstu sekotu partija "Latvija pirmajā vietā", bet tai ar 15% vēlētāju balsu varētu sekot Nacionālā apvienība.
Nedaudz mazāk jeb 12,2% balsu varētu būt partiju apvienībai "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kam ar 11,8% balsu sekotu līdzšinējā Rīgas mēra pārstāvētā politiskā organizācija "Jaunā vienotība".
Vēl Rīgas domē varētu iekļūt arī Apvienotais saraksts, par ko varētu būt nobalsojuši 7% vēlētāju.
Savukārt ļoti tuvu 5% robežai, kuru pārvarot, var iegūt pārstāvniecību pašvaldībā, ir partija "Stabilitātei", par kuru varētu būt balsojuši 4,7% vēlētāju.
"Latvijas attīstībai" varētu būt tikusi pie 3,6% balsu, partijas "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības kopīgais saraksts varētu būt guvis 3% vēlētāju balsu, savukārt "Saskaņa" varētu būt tikusi vien pie 2,8% balsu.
Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, nav mainījies tādu cilvēku skaits, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli, - aptuveni trešdaļa jeb 31% no aptaujātajiem. Starp viņiem nemainīgs ir arī krievvalodīgo īpatsvars - 45%. Var prognozēt, ka partiju "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", "Stabilitātei!" un, iespējams, arī "Saskaņas" oficiālais rezultāts būs augstāks, nekā uzrāda aptauja, savukārt "Progresīvajiem", Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai vienotībai", Apvienotajam sarakstam un, iespējams, arī "Latvijas attīstībai" un "Gods kalpot Rīgai"/Zaļo un zemnieku savienībai tas var samazināties.
Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība, un vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.
Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.
Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.
Suverēnā vara/Jaunlatvieši tik augstu! 😬 Saprotu, ka tā ir vēlētāju aptauja pēc balsojuma, bet vienalga tas pārsteidz. pic.twitter.com/14VFfmVCAa
— lolita tomsone 💛💙 (@lolifish) June 7, 2025
Daudzus saniknojis, ka saraksta līdere Jūlija Stepaņenko Krieviju nebūt neuzskata par agresorvalsti saistībā ar invāziju Ukrainā, kā arī neuzskata, ka Krima būtu Ukrainai nelikumīgi atņemta teritorija.
EP vēlēšanu TV debatēs deputātu kandidāte no "Suverēnās varas" Jūlija Stepaņenko (pēc tautības ukrainiete) izvairās atbildēt, vai krievija ir agresorvalsts. Kāpēc šo jautājumu viņai nevarētu uzdot drošības dienesti? pic.twitter.com/4iounEKBBl
— Romija Andersone (@RomijaAndersone) June 2, 2024
Krievijas balss Latvijā – Jūlija Stepaņenko zina teikt, ka Krima pieder krimas iedzīvotājiem. Radniecība ar Latvijas Krievu savienību liek par sevi manīt. Sveiciens visiem Jaunlatviešiem – īsteniem dzimtenes dēliem un meitām. Šādi sev sadirst karmu – tas ir jāprot. pic.twitter.com/m1kAqb2Nts
— Jānis Voins (@JanisVoins) June 6, 2025
Es vispirms nofočēju, un arī nošokējos, ka Rosļikovs 1. vietā. https://t.co/PCIeyYG2QH pic.twitter.com/OqW4LsycJ5
— Kaspars Zn (@saliktengriba) June 7, 2025