TEKSTA TIEŠRAIDE. Pašvaldību vēlēšanās balsošana ir beigusies, sākusies nodoto biļetenu skaitīšana

Daudzus saniknojis, ka saraksta līdere Jūlija Stepaņenko Krieviju nebūt neuzskata par agresorvalsti saistībā ar invāziju Ukrainā, kā arī neuzskata, ka Krima būtu Ukrainai nelikumīgi atņemta teritorija.

Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi esošā mēra Andreja Elksniņa izveidotā partija "Sarauj, Latgale!", iegūstot 69,4% vēlētāju atbalstu, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti vēlēšanu dienā lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Otro labāko rezultātu Daugavpilī vēlētāju aptaujā uzrāda Nacionālās apvienības saraksts, iegūstot 6% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu ieguvusi partija "Latvijas attīstībai", saņemot 5% vēlētāju atbalstu.

Par Latgales partijas un "Latvija pirmajā vietā" kopīgo sarakstu varētu būt nobalsojuši 4,8% vēlētāju, bet 3,8% savu balsi atdevuši par partiju "Daugavpils - mana pils". Saskaņā ar aptaujas datiem, "Suverēnās varas" un "Jaunlatviešu" kopīgais saraksts Latvijas otrajā lielākajā pilsētā guvis 3,4% vēlētāju atbalstu, bet par Daugavpils novada partijas un Latvijas Zaļās partijas sarakstu nobalsojuši 3%.

Partija "Stabilitātei!" Daugavpilī varētu būt guvusi 2,6% vēlētāju balsu, bet Zaļo un zemnieku savienība - 1,2% balsu, liecina vēlētāju aptaujas dati.

Par politisko spēku "Kopā Latvijai" varētu būt nobalsojuši 0,4% vēlētāju.

Aptaujā tika iekļauts 721 respondents, bet 31% no tiem izvēlējās neatbildēt. No visiem aptaujātajiem 12% bija latvieši, bet 88% - krievvalodīgie, kas atspoguļo pilsētas etnisko sastāvu un iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.

Iespējams, esošā pilsētas mēra Elksniņa vadītās partijas "Sarauj, Latgale!" pārsvars pār konkurentiem oficiālajos rezultātos būs nedaudz mazāks.

Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.

Vēlētāju aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī citu mediju un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Rēzeknē 2025.gada pašvaldību vēlēšanās varētu būt uzvarējis bijušā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča saraksts "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai", kas varētu būt ieguvis 49,3% vēlētāju atbalstu, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Savukārt otro vietu Rēzeknē varētu būt ieguvis Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!/TB-LNNK", partiju apvienības "Jaunā vienotība" un partijas "Latvijas attīstībai" kopīgais saraksts, par ko varētu būt nobalsojuši 15,9% vēlētāju.

Trešajā vietā varētu būt ierindojies Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas kopīgais saraksts, kas varētu būt ieguvis 14,5% vēlētāju atbalstu.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem pārējie saraksti Rēzeknē nav pārvarējuši 5% balsu barjeru.

Vistuvāk 5% barjerai ir Zaļo un zemnieku savienība ar 4,6% balsu, partija "Progresīvie" ar 4,3% un Latgales partija ar 3,5% vēlētāju atbalstu.

Vēl mazāku vēlētāju atbalstu varētu būt saņēmušas partijas "Sarauj, Latgale!", "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība un "Suverēnās varas"/"Jaunlatvieši".

Uz aptaujas veicēju jautājumiem neatbildēja 45% aptaujāto vēlētāju.

Jāņem vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus. Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī citu mediju un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Jūrmalā lielāko vēlētāju atbalstu jeb 27% balsu varētu būt guvusi Latvijas Zaļā partija (LZP), kuru pārstāv arī pilsētas kādreizējais mērs Gatis Truksnis, liecina nacionālā informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējuši un pašvaldības domē iekļūtu seši saraksti - LZP, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV).

Par ZZS varētu būt nobalsojuši 19,1%, par NA - 16,1%, par partiju "Progresīvie" varētu būt nobalsojuši 12,4%, par "Saskaņu" - 7,7%, bet par LPV - 5,9%.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem pārējie saraksti Jūrmalā varētu nebūt pārvarējuši 5% balsu barjeru.

Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Jūrmala - mūsu mājas" uzrāda 4% atbalstu, "Jaunā vienotība" varētu būt saņēmusi 2,7% balsu, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" - 2,5%, bet Centra partija varētu būt ieguvusi 0,5% vēlētāju balsu Jūrmalā.

Savu izvēli Jūrmalā nav atklājuši 36% aptaujāto.

Jāņem vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība, un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus. Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī citu mediju un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Liepājā visvairāk balsu jeb 49,4% varētu būt ieguvusi Liepājas domes vadītāja Gunāra Ansiņa Liepājas partija, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Otrajā vietā ar 17,7% atbalstu ierindojas Latvijas Reģionu apvienība, savukārt trešo vietu ar 9,3% balsīm ieņem Nacionālā apvienība. "Jauno vienotību" atbalstījuši 4,5% liepājnieku, bet "Saskaņa" saņēmusi 3,9% vēlētāju balsu.

Politiskais spēks "Latvija pirmajā vietā" Liepājā varētu būt ieguvis 3,9% balsu, kamēr Latvijas Krievu savienība - 3,7% balsu. Par partiju "Stabilitātei!" varētu būt nobalsojuši 2,4% liepājnieku, savukārt par politisko spēku "Par!" - 2,4% pilsoņu. Vēl 1,6% balsu varētu būt ieguvušas kopīgi startējušās partijas "Suverēna vara" un "Apvienība Jaunlatvieši", bet 0,4% balsu - Latvijas Zaļā partija.

Jāņem vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus. Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Ventspilī pārliecinoši lielāko atbalstu jeb 50,5% balsu guvusi bijušā pilsētas mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij", liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Otrajā vietā saskaņā ar aptaujas rezultātiem ar 15,2% vēlētāju atbalstu ierindojusies Nacionālā apvienība, bet trešajā - "Apvienotais saraksts" ar 11,1% vēlētāju atbalstu.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējis un domē iekļuvis arī partiju "Par!/Jaunā vienotība" saraksts, kas varētu būt ieguvis 8,8%vēlētāju balsu.

Tikmēr 5% barjeru nav izdevies pārvarēt "Stabilitātei", par ko varētu būt nobalsojuši 4,7% vēlētāju, kā arī partiju "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un "Saskaņa" saraksti, kur katra varētu būt guvusi 3,3% balsu. Savukārt "Latvija pirmajā vietā" Ventspilī varētu būt guvusi vien 1,7% balsu.

Uz aptaujas veicēju jautājumiem neatbildēja 41% vēlētāju.

Jāņem vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus. Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī citu mediju un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Rīgas domes jaunajā sasaukumā varētu būt vismaz sešas frakcijas, liecina nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti šodien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vislielāko jeb 19,9% aptaujāto atbalstu varētu būt guvusi partija "Progresīvie". Tai ar 17,3% vēlētāju atbalstu sekotu partija "Latvija pirmajā vietā", bet tai ar 15% vēlētāju balsu varētu sekot Nacionālā apvienība.

Nedaudz mazāk jeb 12,2% balsu varētu būt partiju apvienībai "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kam ar 11,8% balsu sekotu līdzšinējā Rīgas mēra pārstāvētā politiskā organizācija "Jaunā vienotība".

Vēl Rīgas domē varētu iekļūt arī Apvienotais saraksts, par ko varētu būt nobalsojuši 7% vēlētāju.

Savukārt ļoti tuvu 5% robežai, kuru pārvarot, var iegūt pārstāvniecību pašvaldībā, ir partija "Stabilitātei", par kuru varētu būt balsojuši 4,7% vēlētāju.

"Latvijas attīstībai" varētu būt tikusi pie 3,6% balsu, partijas "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības kopīgais saraksts varētu būt guvis 3% vēlētāju balsu, savukārt "Saskaņa" varētu būt tikusi vien pie 2,8% balsu.

Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, nav mainījies tādu cilvēku skaits, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli, - aptuveni trešdaļa jeb 31% no aptaujātajiem. Starp viņiem nemainīgs ir arī krievvalodīgo īpatsvars - 45%. Var prognozēt, ka partiju "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", "Stabilitātei!" un, iespējams, arī "Saskaņas" oficiālais rezultāts būs augstāks, nekā uzrāda aptauja, savukārt "Progresīvajiem", Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai vienotībai", Apvienotajam sarakstam un, iespējams, arī "Latvijas attīstībai" un "Gods kalpot Rīgai"/Zaļo un zemnieku savienībai tas var samazināties.

Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība, un vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.

Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

Šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 46,77% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 29,12% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 51,77% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 47,71% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,73%, Kurzeme ar 42,11% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,51% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.