Apšuciemā seko Francijas piemēram un rīko ūdens iešanas meistarklasi

Nule noritējusi “Lauku ceļotāja” rīkota starptautiska konference par Smaļinska izveidotās Mežtakas un Jūrtakas pieejamību dažādām grupām, piemēram, cilvēkiem ratiņkrēslos. Noslēgumā viešņa no Francijas Sofija Čipona (Sorbonnas universitāte) mūsu ziemeļu ūdeņos Apšuciemā iepazīstināja ar ūdens staigāšanu.

“Aqua Walking” radusies kā rehabilitācijas metode cilvēkiem pēc traumām, lai varētu atkal sākt kustēties un staigāt. Tagad tā kļuvusi populāra Eiropas dienvidos.

Sofija pati ir bijusi uz gultas, un šī metode viņai palīdzējusi atkal nostāties uz kājām. “Protams, viss atkarīgs no diagnozes, konkrētās situācijas, šis nav brīnumlīdzeklis, taču var būt ļoti noderīgs,” “Kas Jauns Avīzei” teic Juris Smaļinskis. Viņš atgādina, ka, piemēram, veci cilvēki mēdz iegulties un vairs necelties: “Tā mums ir postpadomju tradīcija – ja ir vecs, tikai gultā un mirt.”

Ūdens staigāšana apvieno fizisku aktivitāti, rehabilitāciju, brīvā laika pavadīšanu, socializēšanos. Francijā ir daudz šādu klubu, kas pat rīko sacensības.

“Tas nav viegli, jāiet dziļumā līdz vēderam citam aiz cita zosu gājienā, pirmais šķeļ ūdeni, mazinot pretestību, ik pa laikam mainās,” stāsta Smaļinskis. “Ūdenim bija desmit līdz 12 grādu, bet nekas, visiem bija hidrotērpi, pusstundu ņipri ņēmāmies.”

Viņu priecē, ka starp tiem divpadsmit, kas uzdrīkstējās brist maija jūras ūdenī, bija rehabilitācijas speciālisti, piemēram, no Talsiem un Vidzemes slimnīcas. Tas vieš cerību, ka šo metodi varētu nākotnē izmantot arī Latvijā. Ūdens staigāšanai der arī baseins vai piemērots ezers. Sofija Čipona ļoti atzinīgi novērtējusi mūsu dabas sniegtās iespējas – te esot paradīze. Viņa plāno ierasties Latvijā jau ar lielāku ūdens staigātāju komandu.

Konferencē piedalījās pārstāvji no Dānijas, Portugāles, Francijas, Serbijas, Igaunijas, Čehijas, ieguvums bija gan pieredzes un zināšanu apmaiņa, gan vietējām naktsmītnēm un ēdinātājiem.