Latvijā atklāts iepriekš nezināms parazīts - tas piemuļķo skudras un zog to ēdienu
Rīgā, applūdušās teritorijās pie upes un ezera, atklātas divas mātītes no unikālās skudru circenīšu sugas Myrmecophilus acervorum, kas līdz šim pirmo reizi reģistrēta Latvijā.
Kā Jauns.lv skaidro pētnieks, entomologs Dmitrijs Teļnovs, šī suga atrasta abpus Daugavai - Bolderājā un Juglā, kas nelidojošiem kukaiņiem ir nopietna barjera. "Skudru circenīšu atradnes Rīgā šobrīd ir vistālākās zināmās atradnes ziemeļu virzienā. Šī suga pirms pāris gadiem tika atrasta Lietuvā, ir arī centrālajā Zviedrijā. Bet tieši uz ziemeļiem Rīgas atradnes šobrīd ir vistālākās zināmās. Atrada kolēģis Aleksandrs Balodis, bet mēs ar Rūtu Starku pieslēdzāmies pētījumam. Jāpiebilst arī tas, ka skudru circenīši ir ļoti, ļoti maziņi: līdz 3,5 milimetriem."
Šis atklājums padara Latviju par skudru circenīšu sugas ziemeļu izplatības robežu. Tas apstiprināts pētījumā, kas publicēts arī žurnālā "Journal of Orthoptera Research".
Skudru circenītis ir unikāls kleptoparazīts – kukainis, kas pilnībā paļaujas uz skudrām kā savu barības avotu, zogot to olas un laupījumu vai arī piemuļķojot, lai tās dalītos. Šie skudru circenīši barojas no skudru olām un tām savākta laupījuma, kā arī tiek pie barības, izmantojot skudru trofallaksi, procesu, kurā pārtika tiek dalīta no mutes uz muti starp sociālajiem kukaiņiem, piemēram, skudrām.
Mērķējot iekļūt jaunā skudru midzelī, šie skudru circenīši pielāgo savu ķīmisko sastāvu, padarot sevi par ķīmiski neatšķiramu no skudrām. Tie uzkrāj kutikulāros ogļhidrātus – molekulas, ko iegūst no skudrām, un uzklāj tās uz sava ķermeņa. Šī vaska viela tiek izmantota ķīmiskajai komunikācijai starp skudrām, ļaujot skudru circenīšiem samazināt agresiju un tikt pieņemtiem kā skudru midzeļa biedriem.
Pētījumā arī atklāts, ka šī suga izvēlas Lasius niger jeb melno dārza skudru kā galveno sugu, lai dzīvotu starp tām. Tāpēc, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu, skudru circenīši ir attīstījušies, lai būtu gandrīz tikpat mazi kā skudras, un ir zaudējuši spēju lidot, dzirdēt vai radīt skaņas.
Pētnieki uzskata, ka šī suga, iespējams, izplatās uz ziemeļiem klimata pārmaiņu ietekmē vai arī ilgstoši nav pamanīta šajā reģionā tās mazā izmēra vai slēptā dzīvesveida dēļ. Pētījuma komanda, kuru veidoja Aleksandrs Balodis, Rūta Starka un Dmitrijs Teļnovs, pieļauj, ka Latvijā Myrmecophilus acervorum vairojas ar dzimumu neiesaistītu partenogēzi, radot tikai mātītes pēcnācējus.
