Satraukums Siguldā: pa pilsētu skraida paplukušas lapsas!
Siguldas pašvaldībā pēdējo nedēļu laikā saņēmusi satrauktus pilsētnieku zvanus par to, ka pilsētā aizvien biežāk klaiņo ne visai veselīga paskata lapsas. Siguldieši domā, ka paplukušā paskata kūmiņi ir slimi ar trakumsērgu. Taču gan policija, gan dzīvnieku eksperti teic, ka satraukumam nav pamata.
Bažām par trakumsērgu nav pamata
Siguldas novada pašvaldības policijas pārstāve Jūlija Timoškina portālam aprinkis.lv pastāstīja, šogad tikušas saņemtas desmit sūdzības par klaiņojošām lapsām pilsētā, turklāt sūdzību skaits palielinājies tieši pēdējo nedēļu laikā. Tās manītas Leona Paegles ielā un Institūta ielā, kā arī Peldu ielā.
Lai gan cilvēki satraucas, ka paplukušā izskata lapsas varētu nodarīt ko ļaunu, satraukumam nav pamata, un tas, ka meža zvēri tiek manīti pilsētā, nav nekas neparasts, norāda dzīvnieku eksperti.
Timoškina atzina, ka iedzīvotāji telefonsarunās bieži norāda uz to, ka klaiņojošās vai pieklīdušās lapsas, iespējams, ir slimas ar trakumsērgu. Tomēr šādām bažām nav pamata, jo Latvijā jau divus gadus nav konstatēts neviens trakumsērgas saslimšanas gadījums savvaļas dzīvniekiem.
„Lapsas un pārējie meža zvēri piederas pilsētai”
„Lapsas, tāpat kā pārējie meža zvēri un putni, ieklīst pilsētā un piederas tai, jo arī pilsēta ir dabas daļa, nevis norobežots cietoksnis. Apkārt Siguldai ir daudz mežu, līdz ar to nav nekāds brīnums, ka lapsas šad un tad tiek pamanītas. Turklāt jāņem vērā, ka tieši cilvēki ir tie, kas, ceļot pilsētas un veidojot apdzīvotas vietas, iespiežas dzīvnieku teritorijā un iekļauj mežu savā dzīves teritorijā. Ja cilvēki skaidri apzinās savas apdzīvotās teritorijas robežas, meža dzīvnieki to neapzinās,” skaidro dzīvnieku patversmes „Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede.
Viņa norāda, ka lapsas ir gana sociālas būtnes un ātri pierod pie cilvēkiem. Tām ir izcila pielāgošanās spēja, tādēļ tur, kur lapsas mājo, tās nejūtas ierobežotas vai traucētas un kļūst aktīvas arī dienā.
Viens no iemesliem, kādēļ lapsas uzturas cilvēku mājokļu tuvumā, ir bagātīgi pieejamā barība, proti, meža dzīvniekiem ir vienkārši iegūt barību no pilsētā esošajiem atkritumu konteineriem vai no organisko atkritumu kaudzēm privātmāju dārzos. Tāpat lapsas var uzturēties mājokļu tuvumā, ja, piemēram, mājas pagalmā ir krāmu kaudze, kas lapsai var kalpot par mitekli vai slēpni.
Kā sevi pasargāt no lapsām?
Pēc „Mežavairogu” vadītājas stāstītā, lai izvairītos no lapsu klātbūtnes māju tuvumā, ir jāparūpējas par to, lai meža dzīvnieki pagalmos nevarētu atrast ne barību, ne vietu, kur paslēpties. Svarīgi ir nebarot un nepieradināt zvērus. Tāpat pilnīgi kategoriski ir aizliegta lapsu nogalināšana vai ķeršana slazdos. Savukārt tās lapsas, kas zaudējušas tramīgumu, var padzīt, radot troksni.
Siguldas pašvaldības policija klaiņojošo dzīvnieku, tostarp meža dzīvnieku izķeršanai pievērš lielu uzmanību, un šos darbus saskaņā ar līgumu nodrošina dzīvnieku patversme „Mežavairogi”. Ņemot vērā minēto, pašvaldības policija lūdz iedzīvotājus izvērtēt katra izsaukuma nepieciešamību un pamatotību gadījumos, kad apdzīvotā vietā tiek pamanīta lapsa. Tāpat jautājumu gadījumā pašvaldības policija aicina iedzīvotājus zvanīt uz patversmi „Mežavairogi” pa tālruni 26479144.
Kasjauns.lv/Foto: All Over Press
