KNAB vēlas redzēt detalizētāku informāciju par partijām piešķirtās naudas izlietojumu

Tas attiecas uz KNAB iesniedzamajiem un publiskojamajiem pārskatiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēts politiskajām organizācijām izmaksājamā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modelis un analizēti izlietotā finansējuma atskaitīšanās mehānismi. Ziņojums patlaban iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai.

KNAB atgādina, ka politisko organizāciju finansēšanas modelis Latvijā ir vairākkārt pilnveidots. Pēdējās izmaiņas, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, nosaka, ka publiskais finansējums ir tieši atkarīgs no minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņām, kas turpina pieaugt katru gadu.

Lai noskaidrotu, esošā finansēšanas modeļa efektivitāti, KNAB padziļināti analizēja valsts budžeta finansējumu saņemošo partiju un to apvienību finansiālās darbības dokumentāciju un tēriņus laikposmā no 2018. līdz 2023. gadam. Šajā laikposmā aizvadītas sešas vēlēšanas.

Birojā norāda, ka KNAB vērtējums sniegts ciešā kopsakarā ar dažādiem rādītājiem, tostarp privāto ziedojumu apjoma un politisko organizāciju biedru skaita izmaiņām, kā arī sabiedrības politisko līdzdalību un uzticību politiskajiem spēkiem.

Informatīvajā ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka politiskajām organizācijām izmaksātais valsts budžeta finansējums kopš 2018. gada ir pieaudzis 12 reizes, turpretī piesaistītais privāto ziedojumu apmērs mazinājies deviņas reizes.

KNAB norāda, ka valsts budžeta finansējuma apmēra pieaugšanas procesā svarīga loma ir piešķirtā finansējuma izlietojuma nosacījumu un ierobežojumu pilnveidošanai, to izpildes kontroles stiprināšanai un caurspīdības lielākai veicināšanai.

Vienlaikus KNAB uzskata, ka patlaban nav nepieciešams veikt grozījumus esošajā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modelī, kas piesaistīts Saeimas vēlēšanu rezultātiem un kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu par iegūtajām balsīm pašvaldību vēlēšanās.

KNAB secinājis, ka valsts budžeta finansējums vismaz desmit politiskajiem spēkiem ir kā pamatavots administratīvo izmaksu segšanai, un tā apmērs Latvijā ir augstākais starp visām Baltijas valstīm. Tāpat secināts, ka politiskajām organizācijām ir paradums veidot uzkrājumus un valsts budžeta līdzekļus visvairāk tērēt priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm, darbinieku atalgojumam, kā arī telpu īrei un pakalpojumiem, kas saistīti ar to īri.

Turpretī vismazāk - darbības saturiskai nodrošināšanai, tostarp jaunu biedru un jauniešu piesaistei. KNAB ieskatā, politiskajām organizācijām piešķirtais finansējums būtu vairāk jāizmanto, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām un palielinātu sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesos.

Vienlaikus KNAB novērojis, ka sabiedrībai ir ierobežotas iespējas gūt detalizētu priekšstatu par partiju izlietoto valsts budžeta finansējumu, un tas samazina atklātību. Tāpēc KNAB mudina partijas vairāk informēt sabiedrību par izlietoto finansējumu, veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem mērķiem.