Vīnē zem futbola laukuma atrod masu kapus
Negaidītu atklājumu piedzīvojuši būvnieki, veicot futbola laukuma renovāciju Austrijas galvaspilsētā Vīnē, — izrādās, gadiem ilgi ļaudis spēlējuši futbolu uz kauliem. Zem laukuma Zimmeringas rajonā atklāti masu kapi.
Uz atklājuma vietu uzaicināja arheologus, kas futbola laukumu pārvērta izrakumu vietā, atklājot nozīmīgu objektu Romas impērijas vēsturē. Pērn oktobrī atrastajos masu kapos jau atrasti apstiprinātu 129 cilvēku romiešu karavīru, bet daudzi iekliedētie kauli liecina, ka apbedīto skaits varētu sasniegt 150. Šomēnes Vīnes muzeja eksperti sniedza izrakumu vietas pirmo publisko prezentāciju.
Dati liecina, ka apmēram piecu metru diametra un nedaudz vairāk par pusmetru dziļā ovālā bedrē aprakto vecums bija no 20 līdz 30 gadiem, kas liecina par “katastrofālu notikumu militārā kontekstā”, kas šajā vietā varētu būt noticis mūsu ēras pirmajā gadsimtā, vēsta “Popular Mechanics”.
Romiešu masu kapavietas atklājums ir pats par sevi ir ievērības cienīgs, jo romieši Eiropā līdz trešajam gadsimtam savus mirušos sadedzināja, un varētu sniegt liecības par Vīnes pilsētas dibināšanas laiku, paziņoja Vīnes muzejs.
“Cilvēki tika apbedīti bez jebkādas redzamas kārtības vai orientācijas,” paziņoja muzejs. “Daudzi gulēja uz vēdera vai sāniem, daži bija pielāgoti bedres formai. Viņu ekstremitātes bija sapītas ar citu ķermeņu ekstremitātēm. Tas norāda uz mirušo steidzamu apbēršanu ar zemi, nevis kārtīgu apbedījumu.”
Visas atrastās personas bija vīrieši, lielākoties vecumā no 20 līdz 30 gadiem, labā veselības stāvoklī, un viņu nāves cēlonis bija ievainojumi, kas gūti no truliem un asiem ieročiem, tostarp šķēpiem, dunčiem, zobeniem un dzelzs bultām. “Traumu dažādība liecina par kauju, nevis nāves soda izpildes vietu.” “Masa kapa izveide bez kremācijas norāda uz lielu upuru skaitu kopā ar laika un resursu trūkumu,” paziņoja muzejs. “Savukārt kaujā gūtie ievainojumi izslēdz nāves sodu iespējamību, piemēram, kā sodu par karavīru gļēvulību. Viss liecina par militāras operācijas katastrofālām beigām.”
Vēstures avoti liecina, ka pirmajā gadsimta beigās romiešiem bija daudzas sadursmes ar ģermāņu ciltīm, un dažās kaujās romieši cieta ievērojamus zaudējumus. Uzvaru, iespējams, guva ģermāņi, un tā rezultātā netālā mazā militārā bāze varēja pārvērsties romiešu leģionāru Vindobonas nometnē, uz kuras pamatiem vēlāk izveidojās Austrijas galvaspilsēta Vīne, uzskata muzeja darbinieki.
