“Senioru likums” būtu ceļš uz aktīvāku senioru līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū, norāda biedrība
Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ieteikumus likumprojektam “Senioru likums” un ierosina komisijai izskatīt jautājumu par šāda likuma izstrādāšanas nepieciešamību.
“”Senioru likums” veicinās senioru integrāciju darba tirgū, viņu aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā, kā arī mudinās seniorus uzsākt vai turpināt komercdarbību,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Savus ierosinājumus un argumentāciju par “Senioru likuma” pieņemšanas nepieciešamību LSKA parlamenta atbildīgajai komisijai iesniedza 25.februārī, kad Saeimā par godu Starptautiskajai nevalstisko organizāciju dienai jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atvērto durvju diena un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja tikties un diskutēt ar Saeimas komisiju pārstāvjiem. “Mēs esam gandarīti, ka parlaments izprot, cik liela nozīme ir saiknei starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību. Tas ļauj ātrāk un kvalitatīvāk identificēt sabiedrībā valdošās problēmas un novērst tās, tādējādi uzlabojot valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti. “Senioru likums” būtu viens no instrumentiem gados vecāku cilvēku labbūtības nodrošināšanai,” uzsver Lilita Kalnāja.
LSKA jau vairākus gadus apzina un analizē senioru problēmas, kā arī to iespējamos risinājumus, ar kuriem regulāri tiek papildināta biedrības sagatavotā ilgtspējīga senioru interešu aizstāvības programma. LSKA apkopotā seniorus skarošā problemātika iepriekšējo gadu laikā vairākkārt tikusi iesniegta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, tomēr jāsecina, ka gados vecākus cilvēkus skarošie “sāpīgie jautājumi” praktiski nemainās. LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone norāda, ka, lai arī šobrīd ir sakārtota pensiju indeksācija, iekustējies “bāzes pensiju” jautājums, izveidojies sekmīgs sociālais dialogs ar Labklājības ministriju un paveiktas vēl citas labas lietas, tomēr joprojām vērojama neskaidrība atbildības un kompetenču sadalījumā darbā ar senioriem starp institūcijām gan valsts, gan pašvaldību līmenī. “Ir nepietiekami noteikti principi darbā ar senioriem un šī darba specifika, arī senioru līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, ir vāja un apgrūtināta,” saka Barba Girgensone.
Savukārt Lilita Kalnāja uzsver, ka “Senioru likums” nepieciešams, jo motivēs seniorus vairāk iesaistīties izglītības procesos, integrēties darba tirgū, iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos, kā arī veselību un fizisku attīstību veicinošās aktivitātēs. “Tas sekmē senioru labbūtību un sociālo integrāciju, piedalīšanos nevalstisko organizāciju un politisko partiju darbībā un līdzdarbošanos lēmumu, jo īpaši, politisko lēmumu, pieņemšanas procesos,” saka Lilita Kalnāja.
LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece izsaka cerību, ka likumdevējs šo iniciatīvu atbalstīs. “Patīk tas mums vai nē, tomēr piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir seniori un paredzams, ka nākotnē šis skaitlis tikai augs. Tādēļ speciāla “Senioru likuma” izstrāde jau kļuvusi par nepieciešamību. Senioriem jābūt iespējai iesaistīties senioru politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas kā arī būt informētiem par to, kā tiek veicināta tādu apstākļu veidošanās, kuros senioriem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem.”
