Vai varasiestādes pret provokācijām Baltijas jūrā attiecas pārāk "maigi"? Skaidro Nacionālie bruņotie spēki
Lai gan aizvadītajos mēnešos Baltijas jūrā novēroti vairāki sakaru kabeļu pārrāvumi līdz šim neviens par šīm darbībām pie atbildības nav saukts. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) norāda, ka "NATO un reģiona valstis veic konkrētus soļus, lai šādus pasākumus atturētu" un uzsver, ka pārkāpējiem "sekas par nodarīto var būt nopietnas".
Aizvadīto mēnešu laikā notikušas vairākas iespējamas provokācijas Baltijas jūrā - pēdējie gadījumi bija zemūdens sakaru kabeļu pārrāvums pie Gotlandes 21. februārī, bet mēnesi iepriekš, 26. janvārī tika pārrauts Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande.
Lai gan Baltijas jūrā novēroti jau vairāki līdzīga rakstura "incidenti", un vairākos gadījumos aizdomas kritušas uz Krievijas "ēnu floti", līdz šim neviens vainīgais par iespējamajām provokācijām nav ticis sodīts. Tomēr vairāki gadījumi vēl joprojām tiek izmeklēti. Tikmēr iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši neapmierinātību par to, ka, viņuprāt, varasiestāžu atbildes reakcija uz šīm iespējamajām provokācijām bijusi "pārāk maiga".
Jautāti, ko par šīm bažām domā varsiestādes, NBS norāda, ka "ļoti daudz šajā jautājumā ir atkarīgs no tiesību sargājošo institūciju darba, saucot konkrētos pārkāpējus pie atbildības". "Pārkāpējiem sekas var būt visai nopietnas, ja ne sodu veidā, tad kompensējot visus izdevumus, kas ir saistīti ar bojājumu novēršanu. Līdzīgi, kā jebkurā gadījumā, kad tīši vai netīši tiek bojāta Valsts vai privātā īpašumā esoša manta."
Tāpat NBS uzsver, ka "jebkurš incidents tiek rūpīgi izmeklēts sadarbībā ar sabiedrotajiem, lai noteiktu atbildīgos un novērstu turpmākus apdraudējumus". "Tikmēr NATO un reģiona valstis veic konkrētus soļus – stiprina patrulēšanu, uzlabo tehnoloģiskās spējas un attīsta pretpasākumus. Mērķis nav tikai reaģēt, bet arī atturēt šādas darbības nākotnē, skaidri demonstrējot gatavību aizsargāt kritisko infrastruktūru."
NBS uzsver, ka "NATO nodrošina spēcīgu jūras klātbūtni Baltijas jūrā, pastiprinot patrulēšanu un izlūkošanu, tomēr nebūtu pareizi gaidīt tūlītēju 100% efekta nodrošinājumu tikai no NATO spēku piesaistes". "Zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzība sevī iekļauj ne tikai dažādu valstu Jūras spēku iesaisti, bet arī Iekšlietu, Ārlietu, Krīzes vadības, Tieslietu struktūru un arī īpašnieku iesaisti, kas kompleksi risina kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību jūrā."
"Tāpat NBS un NATO regulāri trenē kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tostarp jūras un zemūdens objektus. Lai gan mācību scenāriji palīdz sagatavoties, reālas situācijas vienmēr ir specifiskas un prasa pielāgotu pieeju. Mēs nepārtraukti stiprinām spējas, lai efektīvi reaģētu uz hibrīdapdraudējumiem," uzsver NBS.
