"Pakāra suni, jo tas par daudz ēda!" Latvijas tiesu spriedumi atklāj šokējošu nežēlību pret dzīvniekiem

"Saimnieks izlēma nonāvēt savu suni to pakarot, jo uzskatīja, ka dzīvnieks pārāk daudz ēd. Vīrietis paņēma veļas auklu, izveidoja cilpu un suni aizveda uz notekgrāvi. Līdzpaņemto auklu pārmeta pār koka zaru, uzlika sunim kaklā cilpu, vilka auklu līdz dzīvnieka ķepas atrāvās no zemes un suns nomira."

"Būdams alkohola reibumā, vīrietis savas mājas pagalmā ieraudzīja svešu suni un par to saniknojās. Paņēma nelikumīgi glabāto šaujamieroci un šāva sunim, tēmējot labajā sānā. Suns iekaucās un aizskrēja aiz šķūnīša, kur vēlāk tika atrasts miris. Nāve iestājās no noasiņošanas, kas radās aknu un plaušu asinsvadu plīsumu dēļ no izšautās lodes."

"Apsūdzētais tīši vēlējās nodarīt miesas bojājumus bezsaimnieka kaķim, uzrīdot savu bulterjera šķirnes suni bez uzpurņa. Viņš sunim deva komandu uzbrukt. Pēc uzrīdīšanas suns ielīda kaķu mājā, satvēra kaķi un sāka to plosīt. Suņa saimnieks noskatījās, kā kaķis tiek sakropļots, bet neko nedarīja, lai to pārtrauktu. Tikai pēc tam, kad notikuma vietā ieradās cita persona un iesaistījās, suņa saimnieks aiz pavadas pavilka suni, satvēra to un deva komandu atlaist kaķi, kuram jau bija nodarīti smagi miesas bojājumi."

"Saimnieks, sadusmojies par to, ka viņa suns sagrauzis apavus, paņēma nazi un sadūra dzīvnieku, kā arī vairākas reizes sita ar metāla stieni. No gūtajiem ievainojumiem suns nomira."

"Divi vīrieši vienojās nonāvēt 5 gadus vecu suni. Viens satvēra viņu un piespieda pie grīdas, lai ierobežotu dzīvnieka pretošanos, otrs vairākas reizes dūra. Ievainotajam dzīvniekam izdevās izrauties, viņš bailēs skraidīja pa istabu un mēģināja izlekt pa logu, bet tas neizdevās, jo uz palodzes tika notverts. Cietsirdīgie vīrieši tomēr pabeidza iesākto."

"Būdams alkohola reibumā, pēc konflikta ar draudzeni, dusmās pacēla savu 2 mēnešus veco kaķēnu aiz astes un sita pret cietu virsmu, pēc tam izmeta viņu pa logu. Mazais dzīvnieks no gūtajām traumām mira."

"Kopīgas alkohola lietošanas laikā viens apsūdzētais izklāstīja ideju savam draugam par viņa 3 kucēnu noslīcināšanu un pamudināja iesaistīties tajā. Abi ielaida kucēnus mājā, tad iebāza katra galvu tualetes uzpildes tvertnes ūdenī un turēja tik ilgi, līdz iestājās nāve. Mirstīgās atliekas ielika virsjakā un pēc tam maisā."

Šie ir tikai daži no gadījumiem Latvijas tiesu praksē, kurā secināta nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Tiesa visos gadījumos apsūdzētos atzina par vainīgiem, piemērojot viņiem attiecīgus sodus.

Jāpiemin, ka 2024. gadā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kuri pastiprina kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un viņu spīdzināšanu. Tagad par šādu rīcību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Bet, ja noziegums izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Nežēlība pret dzīvniekiem norāda uz dziļākiem, psiholoģiskiem traucējumiem

Kā norāda psihoterapijas speciāliste Iveta Upeniece, "nežēlība un vardarbība pret dzīvniekiem visbiežāk norāda uz dziļākiem psiholoģiskiem traucējumiem. Tiem sākoties  agrīnā vecumā, tas var norādīt par iespējamu turpmāku vardarbību, antisociālām un sadistiskām personības iezīmēm. To visbiežāk ietekmē dažādi faktori".

“Tā var būt iedzimtība. Cilvēkam ir stipri samazināta aktivitāte ar empātiju saistītu smadzeņu reģionos. Ir izmainīta emociju kontroles centra funkcija, kas ietekmē emociju apstrādi, un anomāla psiholoģiskā apbalvojuma un pozitīvā pastiprinājuma apstrāde, reaģējot uz agresīvām un vardarbīgām darbībām. Traucētu empātijas attīstību var ietekmēt arī agrīnie vides (ģimenes) faktori, piemēram, piedzīvotā vardarbība. Tāpat vardarbību pret dzīvniekiem veicina cilvēka vāja impulsu kontrole un izkropļota izpratne par kontroli un varu."

"No Junga analītiskās psiholoģijas perspektīvas raugoties, kādam, kurš kādreiz ir piedzīvojis vardarbību, pastāv risks arī pašam kļūt par varmāku. Nespējot transformēt un pārstrādāt savas traumas, šis indivīds projicē savu ievainoto daļu uz citiem un ievaino tos tāpat kā kādreiz ir ticis ievainots pats. Šādi viņš nogalina to beznosacījuma mīlestības pilno daļu, ko nekad nav izjutis pret sevi."

"Personības attīstība kļūst gandrīz neiespējama, jo, lai attīstītos, ir nepieciešama empātija gan pret sevi, gan citiem, arī dzīvniekiem. Indivīds, kurš iestrēdzis destruktīvos modeļos, nespēj veidot piesaisti citiem, sevišķi dzīvniekiem, un psiholoģiski attīstīties. Kad kāds ar antisociāla rakstura traucējumiem vai personības iezīmēm uzbrūk dzīvniekam, viņš neapzināti uzbrūk tieši tām savām daļām, kuras iepriekš ir cietušas, nav bijušas nekā vērtas vecāku vai citu autoritāšu acīs un kuras savulaik ir tikušas iznīcinātas. Tagad tās ir apspiestas un noliegtas."

"Persona projicē savu “ēnu”, kas to pilnībā ir pārņēmusi savā varā, uz nevainīgu dzīvnieku, lai izreaģētu iepriekš piedzīvoto bezpalīdzības un baiļu pieredzi, dominējot pār vājāku būtni. Šādi vardarbība kļūst par paša netransformētas traumas atkārtošanu ar varmāku agresora lomā."

"Suns kolektīvajā bezapziņā ieņem īpašu nozīmi kā lojalitātes, uzticības, drošības, robežu, beznosacījuma mīlestības un pozitīvas attieksmes simbols. Dzīvnieki simboliski pārstāv cilvēka instinktīvo daļu, kas kalpo kā tilts starp apziņu un bezapziņu veselīgā, psiholoģiskā attīstībā. Dzīvnieku spēja piedāvāt beznosacījuma mīlestību un pieņemšanu apdraud antisociālās personības aizsardzības struktūras, izraisot uzbrukumu. Tas simboliski pārstāv indivīda mēģinājumu iznīcināt savu spēju pieķerties, lai netiktu ievainots,” stāsta Iveta Upeniece.