Pilsētā iemitinājušās žurkas var apdraudēt cilvēku veselību - cik nopietns ir risks?

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, žurkas un peles var pārnēsāt vairākas bīstamas slimības, inficējot cilvēkus gan tiešā, gan netiešā veidā. Kontakts ar grauzēju urīnu, izkārnījumiem vai siekalām, piesārņota pārtika un ūdens, kā arī žurku kodumi vai skrāpējumi var būt inficēšanās ceļi.

Galvenās slimības, ko var pārnēsāt žurkas:

• Leptospiroze – infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas Leptospira. Tās var iekļūt cilvēka organismā caur ādas ievainojumiem vai gļotādām un izraisīt augstu drudzi, muskuļu sāpes un nieru bojājumus.

• Hantavīrusu infekcija – var izplatīties caur inficētu grauzēju izkārnījumiem un urīnu. Slimība sākas ar drudzi, galvassāpēm un var izraisīt smagus nieru un elpceļu bojājumus.

• Tularēmija – viena no visbīstamākajām bakteriālajām infekcijām, kuru pārnēsā grauzēji un asins sūcēji kukaiņi. Tās simptomi ietver drudzi, limfmezglu iekaisumu un vispārēju organisma vājumu.

• Alerģijas un elpošanas problēmas – žurku spalvas, ekskrementi un urīns var izraisīt alerģiskas reakcijas, īpaši bērniem un cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām.

• Pārtikas piesārņojums – žurku klātbūtne pārtikas uzglabāšanas vietās var palielināt bakteriālu infekciju, piemēram, salmonelozes, izplatīšanās risku.

Situācija Rīgā: pieaugošas bažas un pašvaldības nostāja

Rīgas dome gan noliedz būtisku žurku populācijas pieaugumu, taču iedzīvotāji īpaši Mežaparkā ziņo par grauzēju aktivitātes palielināšanos. Ziemas laikā žurkas kļūst redzamākas, jo dabiskie pārtikas avoti samazinās, un tās aktīvāk meklē barību pie atkritumu konteineriem, ēdināšanas iestādēm un dzīvojamām ēkām.

Būvdarbi un pilsētas infrastruktūras attīstība arī var iztraucēt grauzējus, padarot tos aktīvākus virszemē. Tomēr Rīgas pašvaldībai trūkst precīzas informācijas par situāciju, jo iedzīvotāji nereti nezina, kur vērsties, vai neziņo par problēmu.

Kā mazināt riskus un pasargāt veselību?

Lai samazinātu žurku izraisītos veselības riskus, eksperti iesaka ievērot vairākus preventīvus pasākumus:

• Pareiza pārtikas uzglabāšana – pārtiku jāglabā slēgtos traukos, nepieejamos grauzējiem.

• Efektīva atkritumu apsaimniekošana – regulāra atkritumu izvešana un konteineru tīrīšana, lai nepieļautu grauzēju piekļuvi pārtikai.

• Deratizācija – regulāra grauzēju populācijas kontrole ar slazdiem un indēm. Par šo pasākumu veikšanu atbild apsaimniekotāji un pašvaldību dienesti.

• Telpu un infrastruktūras sakārtošana – plaisu un caurumu aiztaisīšana ēkās, lai novērstu žurku piekļuvi iekštelpām.

• Sabiedrības informēšana – iedzīvotājiem jābūt informētiem par iespējamiem draudiem un preventīvajiem pasākumiem.

Ja tiek novērota pastiprināta žurku klātbūtne, iedzīvotājiem ieteicams vērsties pie sava nama apsaimniekotāja vai pašvaldības iestādēs. Pārtikas uzņēmumiem un ēdināšanas iestādēm par sanitāro normu ievērošanu un deratizāciju jāatbild Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Vai Rīgai draud infekciju pieaugums?

SPKC dati rāda, ka pēdējos gados Latvijā nav vērojams būtisks ar žurkām saistīto slimību pieaugums, taču 2024. gadā reģistrēti atsevišķi leptospirozes un hantavīrusu infekcijas gadījumi, kā arī pēc piecu gadu pārtraukuma – tularēmijas gadījumi. Šie fakti liecina par nepieciešamību turpināt aktīvus profilakses pasākumus un sabiedrības informēšanu.

Lai arī oficiāli dati neliecina par strauju žurku populācijas pieaugumu, pilsētniekiem nevajadzētu ignorēt šo problēmu. Efektīva sadarbība starp iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un pašvaldību var būt galvenais instruments, lai samazinātu grauzēju izraisītos veselības draudus un uzlabotu pilsētvides sanitāro stāvokli.