Kad mammas "zārka nauda" kļūst neaizsniedzama: sāpīgs stāsts un vērtīgas mācības, kas jāzina ikvienam

Stāsts, ar kuru dalījās gana daudz sociālā tīkla "Facebook" lietotāju, kā arī tika pārpublicēts vienā no pašmāju ziņu portāliem, šobrīd jau dzēsts, tomēr neatbildēti paliek daudz jautājumu, kāpēc šāda situācija vispār radās un kā senioriem rīkoties, lai pasargātu savus tuviniekus no līdzīgiem scenārijiem. Jauns.lv sazinājās ar "Swedbank" Mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu, lai gūtu plašākas atbildes. 

Īsumā: par ko bija stāsts? 

Sieviete atklāja sarežģījumus ar banku: māte bija noformējusi "pilna režīma" pieeju savam kontam, lai nepieciešamības gadījumā meita varētu rīkoties ar viņas naudu, bet, pienākot grūtam dzīves brīdim, atklājās, ka mēneša limits darījumiem ir tikai 750 eiro, par ko iepriekš nebija saņemta informācija. Banka, paplašinot aizsardzību pret krāpniekiem, bija samazinājusi limitus atbilstoši konta apgrozījumam, un šī informācija netika paziņota pilnvarotajai personai.

Kā norāda sieviete, slimības laikā limits izrādījās būtisks šķērslis, jo to varēja mainīt tikai māte, kas vairs nebija spējīga doties uz banku. Risinājumi bija sarežģīti un laikietilpīgi, ieskaitot notāra iesaisti un ģimenes locekļu piekrišanu. 

Stāsta beigās autore secina, ka bankas sistēmas un digitalizācija rada būtiskus šķēršļus, īpaši krīzes situācijās. Viņa mudina cilvēkus būt uzmanīgiem, pārbaudīt banku noteikumus un apsvērt, vai naudu glabāt digitāli, vai tomēr drošākās alternatīvās. 

Krops: pilnvarojums ar "pilnu piekļuvi kontam" nenozīmē neierobežotas tiesības

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops skaidro, ka "pilnvaras un tiesības rīkoties kādas citas personas vārdā ir diezgan sarežģītas juridiskas konstrukcijas, kur ļoti svarīgs aspekts ir, kāda tieši veida pilnvarojums izsniegts." Viņš norāda, ka "Swedbank" piedāvātie pilnvarojumi variē no vienkāršiem - bez notāra apstiprinājuma noformētiem pilnvarojumiem, līdz sarežģītākiem, kas ļauj pilnībā pārstāvēt kādu personu.

Šajā gadījumā sašutumu radījusi situācija, kad klients bija uz nāves gultas, bet pilnvarotā persona vēlējusies pārskaitīt visus kontā esošos līdzekļus. "Te diez vai var runāt, ka problēma bijusi neizlasītā ziņa par limitu automātisku samazināšanu. Drīzāk tas, ka pēdējā brīdī saprasts, ka vairs nav iespējams izvairīties no mantojuma lietas," piebilst Krops. Viņš arī uzsver, ka pēc personas nāves visa manta tiek sadalīta likumā noteiktā kārtībā, un banka rīkojusies atbilstoši normatīviem.  "Protams, var diskutēt par aizgājēja pēdējo gribu, tomēr tajā pašā laikā, juridiski raugoties – pēc personas nāves visa personas manta ir jāsadala likumā noteiktā kārtībā. Ja tas nozīmē mantojuma lietas kārtošanu, tad ir nejēdzīgi vainot banku, kas ievērojusi likumu un arī līdz klienta nāves brīdim spēkā esošo pilnvarojumu."

Krops skaidro: "Persona, kurai internetbankā ir piešķirts pilnais režīms, var rīkoties ar naudas līdzekļiem kontā atbilstoši noteiktajiem limitiem. Taču tā nedod tiesības slēgt līgumus vai mainīt maksājumu limitus, jo šīs darbības ir līguma slēgšana starp klientu un banku. Šādām darbībām ir nepieciešams noformēt citāda veida pilnvaru."

Arī par izmaiņām limitiem informācija tiek sniegta tikai konta īpašniekam, nevis pilnvarotajam. "Kas attiecas par plānotajām izmaiņām limitos, tad šādā informācija tiek sniegta tikai klientiem – personām, ar kurām banka ir noslēgusi konkrēto līgumu par Attālināto bankas pakalpojumu sniegšanu, t.i. šī informācija netiek nosūtīta internetbankas papildlietotājiem, neatkarīgi no piešķirtā internetbankas lietošanas režīma. Tāpat kā par citām izmaiņām līgumā, par tām var paziņot klientam saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, piemēram, bankas ziņojuma, e-pasta vai vēstules veidā 2 mēnešus pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Bieži vien bankām pārmet šāda veida attieksmi. Lai gan tās konkrēti glābj Latvijas iedzīvotājus no krāpnieku darbībām."

Krops arī atgādina par nepieciešamību laikus padomāt par juridiski korektām pilnvarām, īpaši gadījumos, kad veselības stāvoklis var pasliktināties. "Mēs allaž atgādinām, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, būtu vērts aizdomāties par adekvātu pilnvarojumu," saka Krops. Viņš iesaka konsultēties ar banku vai notāru, lai atrastu labāko risinājumu. "Bieži dzirdēts, ka cilvēki vēlas izvairīties no nodevām, kuras jāmaksā par notāru pakalpojumu izmantošanu, tomēr vērts paturēt prātā, ka tikai zinošs speciālists varēs ieteikt labāko risinājumu visām iespējamajām dzīves situācijām. "

Tāpat Krops uzsver, ka mantojuma kārtība aizsargā visu tuvinieku tiesības: "Miršanas gadījumā nauda ir pieejama mantiniekiem, kuri to varēs saņemt saskaņā ar tiesību aktiem – mantojuma lietas ietvaros. Tas nodrošina, ka manta tiek sadalīta godīgi, nevis vienai personai slepeni izņemot līdzekļus no konta. Arī tuviniekiem ir tiesības uz mantojumu un gana bieži saskaramies ar situāciju, kad viens no bērniem ir darbojies ap aizgājēja kontu tā, ka pārējiem bērniem radies jautājums par godaprātu. Tāpēc arī miršanas gadījumā nauda ir pieejama mantiniekiem, kuri to varēs saņemt saskaņā ar tiesību aktiem – mantojuma lietas ietvaros."

Krops norāda, ka, runājot par dzīvu cilvēku, tad pilnai rīcībai, tajā skaitā līgumu, līguma izmaiņu, maksājumu limitu maiņai ir nepieciešams izdot atbilstošu pilnvaru. Savukārt bez atbilstošas pilnvaras, var saskarties ar situāciju, ka kādā brīdī esošie pilnvarojumi nesniedz tādu pakalpojumu apmēru, kā iepriekš domāts.