Politikas pētnieks paredz Latvijas nomelnošanu un Krievijas specdienestu aktivizēšanos
Pasaule 2015.gadā turpinās pielāgoties jaunajai drošības situācijai, savukārt Latvijai būs jārēķinās ar nomelnošanas kampaņām un Krievijas specdienestu aktivitāšu palielināšanos, prognozēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Ņemot vērā, ka Latvija pusgadu būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, Latvijai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Tas nozīmē, ka arī atsevišķas valstis vai grupējumi var plānot caur šo prezidentūru pievērst sev uzmanību.
Iepriekš prezidējošās valsts Lietuvas piemērs parādījis, ka Latvijai būs jārēķinās ar potenciālajiem kiberuzbrukumiem un informatīvo apdraudējumu, proti, varētu pastiprināties Latvijas nomelnošanas kampaņas publiskajos medijos, starptautiskajās organizācijās, lai diskreditētu Latviju un ES.
"Nevar noliegt, ka aktuāli būs tas, ko mēs tieši neredzam, proti, Krievijas specdienestu darbības Latvijā var ievērojami pieaugt. Visdrīzāk var būt ne tikai specdienestu mēģinājumi piekļūt informācijai, bet dažādi destabilizējoši pasākumi," uzsvēra eksperts.
Eksperts gan mierina, ka tiešs militārs apdraudējums joprojām paliek kā ļoti galējs scenārijs, jo NATO ir Latvijas primārais drošības garants. Tomēr Ukrainas notikumu kontekstā jādara maksimālais, lai Latvija var izveidot militārās aizsardzības spējas.
Eksperts nešaubās, ka, lai pārbaudītu NATO modrību, arī 2015.gadā pie Latvijas robežām bieži būs redzami Krievijas karakuģi un lidmašīnas.
"Ņemot vērā izmaiņas Krievijas militārajā doktrīnā, kur NATO tiek pozicionēts kā galvenais Krievijas drauds, tad pavisam noteikti var teikt, ka šāda Krievijas rīcība tikai turpināsies. Caur šādu testēšanu ir iespējams pārbaudīt, kā mēs reaģējam uz militārās tehnikas tuvošanos. Tāpat biežajiem lidojumiem ir psiholoģiskais aspekts, kas parāda, ka Krievija, atrodoties starp Latviju un tās rietumu partneriem, militāras konfrontācijas gadījumā Latviju var, iespējams, savā ziņā iegrožot," norādīja Cepurītis.
Drošības risku palielināšanās vai samazināšanās attiecībā uz Baltiju būs lielā mērā atkarīga no tā, kā 2015.gadā attīstīsies situācija pašā Krievijā. Ja turpināsies Krievijas ekonomiskās problēmas un prezidentam Vladimiram Putinam neizdosies panākt rietumvalstu sankciju atcelšanu, tad Krievija ārēji var kļūt aktīvāka, lai daļēji novērstu sabiedrības uzmanību no iekšējām sociālekonomiskajām problēmām.
"Vairāk demonstrēt militāro spēku un politiski parādot, uz ko Krievija ir spējīga. Militārais risinājums visdrīzāk būs viens no pēdējiem, ko Krievija pielietos, pirms tam būs plašs politiskais areāls, ekonomiskās un enerģētikas sviras. Ukrainas konflikta risinājums būs ļoti svarīgs reģionālajai drošībai kā tādai. Ja Krievija ar savu rīcību parāda konflikta risināšanu, tad varam runāt, ka ES un ASV varētu mīkstināt sankcijas," norādīja Cepurītis.
Eksperts norādīja, ka 2015.gadā turpināsies valstu pielāgošanās jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas izveidojās 2014.gadā un atgādināja, ka Krimas piemērs apliecināja, ka militārais aspekts nav noteicošais, lai sveša valsts iegūtu kontroli pār citu valstu teritorijām, neizšaujot nevienu šāvienu.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
