Modes stiliste Bindemane - Mihelsone kļuvusi par datorkrāpnieku upuri
Pazīstamā stiliste, „Prāta vētras” mūziķa Māra Mihelsona dzīvesbiedre Santa Bindemane – Mihelsone kļuvusi par datorkrāpnieku upuri. Tiek izplatītas surogātvēstules, kurās stāstīts, ka viņa ārzemēs apzagta, netiek mājās un tāpēc viņa lūdz steidzami pārskaitīt naudu atpakaļceļa biļetei.
„Neko nevar izdarīt. Pilnīgi neko… Tā ir krāpšana!”
Bindemane – Mihelsone Kasjauns.lv izmisusi stāsta: „Man ir uzlauzts e-pasts, un es tajā pat nevaru vairs iekļūt. Man ļoti žēl, ka manā vārdā tiek izplatīti šādi paziņojumi, bet es neko nevaru izdarīt. Pilnīgi neko… Tā ir krāpšana!”
„Atvainojos visiem, kas no manis saņem e-pastus, ziņas „Facebook” un tā tālāk, vai ja
kādam neatbildu. Mana sistēma ir uzlauzta un ir arābu valodā,” piebilst Santa.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada nogalē atkal kārtējo reizi daudzu Latvijas interneta lietotāju e-pastus un profilus sociālajos tīklos uzlauzuši hakeri un viņu vārdā šo cilvēku draugiem un paziņām lūguši palīdzību: „Esmu ārzemēs, man nozagta nauda un bankas karte, bet jātiek uz mājām. Lūdzu atsūti naudu, ko atdošu tikko atgriezīšos mājās!” Protams, ka nekāda nelaime nebija notikusi un cilvēks, sēžot tepat Rīgā, pat nav nojautis, ka viņam ir teju vai globālas problēmas, kuras var atrisināt, ja viņam pārskaitīs naudu caur ātro naudas pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējiem „Western Union” vai „Money Gram”.
Izrādās, ka krāpnieki nebanku naudas pārskaitīšanas pakalpojumus izmanto tādēļ, lai slēptu savu identitāti. Ja upuris naudu ir nolēmis pārskaitīt izmantojot šo metodi, krāpniekam atliek vien pirms izņemšanas uzrādīt naudas sūtītāja iedotu kodu. Citi dati nav nepieciešami un krāpniekam, kurš naudu izņem nav jāuzrāda arī nekādi personu apliecinoši dokumenti.
Surogātvēstule: „Ja jūs varētu atsūtīt naudu, tas būtu lieliski”
Lūk, viltus izplatītais paziņojuma teksts, ko saņēmuši Bindemanes – Mihelsones draugi un paziņas:
„Es ceru, ka šī ziņa Jūs nesasniegs par vēlu. Es biju Winchester, Apvienotajā Karalistē, un savā uzturēšanās laikā mani dokumenti tika nozagti, tie atradās somā kopā ar manu pasi un kredītkartēm. Vēstniecība ir gatava palīdzēt man nokļūt galamērķī, lidojot bez pases. Man tikai ir jānopērk biļete un jānosedz uzturēšanās izmaksas. Man par neizpratni, nespēju piekļūt saviem kontiem bez kredītkartēm. Sazinājos ar banku, viņiem esot nepieciešams vairāk laika, lai sagādātu man jaunu bankas karti. Šajā neapskaužamajā situācijā es iedomājos pajautāt Jums ātro aizdevumu, kuru es varētu atgriezt uzreiz, kad atgriezīšos. Man tik tiešām ir jābūt nākošajā lidojumā. Man ir nepieciešami 1000 euro, lai nosegtu izdevumus. Ja Jūs varētu atsūtīt naudu ar „Money Gram”, tas būtu lieliski, jo tas būtu ātrākais veids, kā saņemt šo naudas summu. Lūdzu, ja Jūs varētu nosūtīt man šo naudu ar „Money Gram”, tas būtu vispiemērotāk. Es domāju – 20 minūtes no izsūtīšanas brīža es saņemtu šo naudas summu. Es atvainojos par sagādātajām neērtībām. Es varu nosūtīt detalizētu informāciju, kā veikt pārskaitījumu. Es ceru saņemt īsu Jūsu atbildi.”
Jāteic, ka identiska satura vēstules jau novembrī saņēmuši vairāki uzlauzto e-pastu lietotāju draugi un paziņas. Vienīgā atšķirība – mazliet mainīts stils, „nelaimē nokļuvušā” atrašanās vieta, ātro pārskaitījumu firmas nosaukums un tamlīdzīgi.
Kā sevi pasargāt no interneta krāpniekiem?
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV Kasjauns.lv informēja, ka krāpnieku tīklos, kādos pašlaik nokļuvusi Bindemane – Mihelsone, jau nokļuvuši vairāki desmiti interneta lietotāju no Latvijas.
CERT.LV pārstāvis Vilnis Tukums Kasjauns.lv skaidroja, kā identificēt potenciāli kaitīgo elektroniskā pasta saturu un pasargāt sevi no krāpniekiem interneta vidē. Ja aizdomīgās vēstules sūtītājs ir uzticama, pazīstama persona, ieteicams to nevērt vaļā, bet gan citādā veidā, piemēram, piezvanot, sazināties ar sūtītāju un noskaidrot vai šo vēstuli viņš tiešām ir sūtījis. CERT.LV pārstāvis atzīst, ka neviens nevar būt pilnībā drošs, ka viņa vārds interneta vidē netiek nelietīgi izmantots krāpnieciskos nolūkos: „Adreses ļaundari var iegūt no publiskiem avotiem, kā arī inficētu datoru adrešu grāmatiņām”.
Ziņot par potenciāli bīstamu surogātpastu un krāpniecības mēģinājumiem internetā, iespējams izmantojot CERT.LV speciālo e-pastu: abuse@cert.lv, abuse@cert.gov.lv, kā arī pa tālruni 67085888.
Kasjauns.lv/Foto: Anete Janševica
