Politologs Filips Rajevskis: “Latvijas Bankas” prezidenta kandidātu nosaukšanu bremzē vairāki faktori

Šim jautājumam pietuvinātie politiķi pagaidām aizbildinās, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžetu. To plānots paveikt decembra pirmajā nedēļā. Kuluāros līdz šim izskanējuši dažādi vārdi – piesaukta LB viceprezidente Santa Purgaile un šīs iestādes Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Skanējuši arī Arvila Ašeradena un Jāņa Reira vārdi.

Savu kandidātu paguvusi izvirzīt prokrieviskā partija “Stabilitātei!”, piedāvājot salīdzinoši maz zināmo partijas biedru Pāvelu Kuzminu un nodēvējot viņu par “politiski neatkarīgu”.

Kādēļ nedzirdam kandidātu vārdus?

Par to, kādēļ jautājums par LB prezidentu virzās tieši šādi, Jauns.lv runāja ar politologu, “Mediju Tilts” līdzīpašnieku Filipu Rajevski. “Viņš [Kazāks] ir diezgan neatkarīgs. Kad viņš stājās amatā, LB reputācija bija diezgan sliktā stāvoklī, dēļ skandāla ar bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Tobrīd LB bija arī citādas funkcijas, priekšā vēl bija FKTK pievienošana, kas bija sāpīgs, nepatīkams process. Šis amats tajā laikā nebija tik pievilcīgs. Situācija ir stipri pamainījusies. Piecu gadu darba rezultātā reputācija ir uzlabojusies, FKTK pievienots puslīdz gludi. Un skatoties nākotnē – izaicinājumi nav tik lieli. Vienlaikus “politiski apkaltiem” cilvēkiem šis amats paliek interesants, kas saredz banku uzraudzību kā vērtīgu sviru,” telefonsarunā norāda Rajevskis.

Runājot par to, kādēļ process šobrīd ir samērā nesteidzīgs, viņš norāda uz to, ka, pirms kādu nosaukt par LB prezidenta amata kandidātu, jāsaprot, vai konkrētais cilvēks atbilst kritērijiem, kuri šajā gadījumā ir ļoti augsti.

“Likums nosaka kritērijus LB prezidentam. Kuluāros sauktajiem kandidātiem ir problēmas ar šo. Šeit arī nevar pilnvarot kādu vietnieku, kurš svarīgā momentā uzņemtos kādus pienākumus – darbs Eiropas centrālajā bankā – tur var braukt un piedalīties tikai prezidents. Vietnieks tur netiks, tā kā potenciālajam prezidentam ir tiešām jāatbilst visiem kritērijiem un jābūt ļoti spējīgam. Šie faktori ietekmē to, ka mums joprojām netiek saukti kandidāti,” skaidro Rajevskis.

Publiski izskanējis arī tas, ka process, kurā tiek izraudzīts nākamais LB prezidents, diezgan lielā mērā norit bez sabiedrības iesaistes, skaidrošanas un to nevar gluži nosaukt par līdz galam caurspīdīgu.

Rajevskis nepiekrīt, ka savā ziņā Latvijas sabiedrība arī izrāda ne visai lielu interesi par to, kas tad īsti notiek ar LB: “Ir tā, ka LB ir tāda iestāde, kura iedzīvotāju uzmanības centrā nonāk lielākoties tad, ja tur ir slikta pārvaldība. Tas ir pozitīvi, ja LB strādā tā, ka valsts iedzīvotājiem ikdienā nerodas visādi jautājumi par notiekošo. Ja šajā prezidenta amatā, piemēram, nonāktu cilvēks, kurš nav kvalificēts, mēs to ātri vien pamanītu. Vēl no lata laikiem ir saglabājies, ka stipra LB ir zināms garants mūsu ekonomiskajai neatkarībai.”

Politiskām figūrām starp kandidātiem nevajadzētu būt

Taujāts par to, cik tad droši varam aizmirst politikai pietuvinātos Ašeradena un Reira uzvārdus šajā kontekstā, Rajevskis pauda, ka nesaredz viņus kā kandidātus: “Man nav nekā slikta ko teikt par Arvila Ašeradena kvalifikāciju, taču Ministru prezidente vismaz trīs reizes ir teikusi – un, ja nemaldos, arī pats Ašeradens ir teicis – ka politiskas figūras netiks virzītas, tad te runa ir par vēlētājiem dotu, piefiksētu solījumu pildīšanu.”

Kazāks līdz šim ir paudis, ka prezidenta izraudzīšanās procesam jābūt caurspīdīgam un atklātam, jo tikai politiski neatkarīga LB var sniegt objektīvu un labu pienesumu Latvijas ekonomikai.

Iepriekš izskanējis, ka valdību veidojošā partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu virzīt "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Pārējās koalīcijas partijas pagaidām nav izvirzījušas savus kandidātus bankas vadītāja amatam vai paudušas skaidru atbalstu kāda cita spēka izvirzītam pretendentam.