Vai Latvija kļūs par pirmo valsti Eiropas Kosmosa aģentūras vēsturē, kurai tiks atsaukts Kosmosa aģentūras dalībvalsts statuss?
2020. gada 27. jūlijā Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti un dalība šajā organizācijā valstij uzliek zināmas saistības, kuras nepildot Latvija var zaudēt dalībvalsts statusu.
Lai nodrošinātu finansējumu Latvijas organizācijām, līgums paredz regulāras iemaksas EKA budžetā, kas savukārt caur EKA tiek atgriezts Latvijas organizācijām konkrētu tehnoloģisku un pētniecisku projektu realizācijai. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2022. gadā sagatavoto informatīvo ziņojumu, lai efektīvi nodrošinātu dalību EKA asociētās dalībvalsts statusā periodā no 2025 – 2027. gadam, ir nepieciešams piešķirt valsts budžeta finansējumu 15 500 000 euro apmērā, t.sk., 2025. gadā – 4 000 000 euro, 2026. gadā – 5 500 000 euro un 2027. gadā – 6 000 000 euro.
Neskatoties uz ziņojumā norādīto informāciju un skaidrojumiem, šī gada IZM sagatavotajā EKA budžetā ir ieplānoti 2 243 932 euro, 2025. gadā – 1 121 966 euro, 2026. gadā – 1 121 966 euro, nepieciešamo 9 500 000 euro vietā. IZM plānotais budžets sastāda tikai 23,6 procentus no norādītā nepieciešamā budžeta dalībvalsts statusa saglabāšanai.
"Apstiprinot 1 121 966 euro EKA budžetu 2025. gadā, Latvija var kļūt par pirmo gadījumu EKA vēsturē, kad dalībvalstij tiek atsaukts tās statuss," norāda Latvijas Kosmosa industrijas asociācija (LAIK) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF). Tās aicina atbildīgās Saeimas komisijas palielināt šī gada budžetu līdz 4 000 000 euro, bet 2026. gadā līdz 5 500 000 euro.
"Kosmosa, drošības un aizsardzības industriju vārdā uzsveram, ka IZM samazinātais EKA budžets nav pamatojams un ir Latvijas nacionālām interesēm kaitējošs. Esam gatavi ierasties klātienē un sniegt nepieciešamo papildu informāciju. Nenodrošinot atbilstošas budžeta iemaksas, tiks pasliktināta Latvijas valsts ārējā reputācija, pārtrauktas partnerības ar citu valstu un starptautiskām organizācijām, zaudētas vēsturiskās investīcijas Latvijas uzņēmumos un pētnieciskās organizācijās. Latvijas organizācijas zaudēs iespēju piedalīties starptautiskās kosmosa misijās," norāda LAIK un DAIF pārstāvji.
''NATO piektais domēns, kas paredz aizsardzību spēju attīstību ir kosmoss, tādēļ sadarbojoties ar atbilstošām Eiropas Komisijas aģentūrām un Eiropas Savienības dalībvalstīm NATO attīsta virkni programmu, kuras nav iedomājamas bez industriālās un zinātniskās iesaistes," norāda speciālisti.
