Par tautas vēlēta prezidenta Satversmes grozījumu iniciatīvu no Saeimas juristiem atbildīgs būs Danovskis
Par darbu pie Satversmes grozījumu vērtēšanas, kas paredz noteikt Valsts prezidenta ievēlēšanu tautas balsojumā, no Saeimas Juridiskā biroja atbildīgs būs biroja juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, informēja Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Viņš būs arī Juridiskā biroja atbildīgais pārstāvis, kad tiks skatīti grozījumi, kurus partiju sistēmas sakārtošanas nolūkos rosinājis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Danovskis ir lektors Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā un ir arī viens no Satversmes komentāru autoriem, kā arī autors vairākām citām publikācijām par tiesību zinātnes jautājumiem, liecina mājaslapā "www.lu.lv" publicētā informācija.
Juridiskā biroja pārstāvji parasti sniedz attiecīgus padomus un priekšlikumus Saeimas komisijām un deputātiem, tostarp par piedāvāto normatīvo aktu izmaiņu un priekšlikumu atbilstību Satversmei, tiesību principiem un to saskaņotību ar pārējo tiesību sistēmu.
Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai komisijās partijas "No sirds Latvijai" rosināto un vairāku citu politisko spēku deputātu parakstīto Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem. Izmaiņas jāpieņem ar vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalstu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Lai pieņemtu grozījumus Satversmē, Saeimai par tiem vēl jālemj trīs lasījumos.
Jau vēstīts, ka Bērziņš, pildot 12.Saeimas 4.novembra runā pausto apņemšanos, Saeimā iesniedza likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei ziņojumu "Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas".
Viņš ierosinājis palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, tādējādi plānots samazināt politisko partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem. Tāpat tiek piedāvāts noteikt ziedojumus politiskajām partijām ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā kā attaisnotos izdevumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē.
Savukārt, lai paaugstinātu politisko partiju leģitimitāti, tiek rosināts noteikt, ka partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Tāpat priekšlikumos paredzēts, ka politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām.
Bērziņš iesniedzis arī vairākus citus ierosinājumus.
LETA
