Lielvircavas muiža ieguvusi barona fon Klopmana dzimtas priekšmetus
Lielvircavas muižas kungu mājas 19. gadsimta interjera kolekcija ieguvusi papildinājumu ar tikko no Vācijas atvestiem barona fon Klopmana dzimtas vēsturiskajiem ...
FOTO: Lielvircavas muiža ieguvusi unikālus barona fon Klopmana dzimtas priekšmetus
Lielvircavas muižas kungu mājas 19. gadsimta interjera kolekcija ieguvusi papildinājumu ar tikko no Vācijas atvestiem barona fon Klopmana dzimtas vēsturiskajiem priekšmetiem.
Šis ir jau otrais deponējums, ko Klopmanu dzimtas pēcteči nodevuši Lielvircavas muižai. Pirms trīs gadiem uz Lielvircavas muižu tika atgādātas 386 vienības ar 19. gadsimta stila mēbelēm, sadzīves priekšmetiem, tekstilijām, gleznām, portretiem, ordeņiem un citiem priekšmetiem. Tagad Lielvircavas muiža atkārtoti saņēmusi iespaidīgu deponējuma papildinājumu no barona fon Klopmana ģimenes.
Jaunieguvumu veido liels apjoms sudraba galda piederumu, kuros iegravēts baronu fon Klopmanu dzimtas ģerbonis. Sudrabam plānots izgatavot īpašu seifu, kurā muižas apmeklētājiem būs iespēja ieiet un pabūt ar to vienatnē. Papildināta arī militāro trofeju, zobenu un gravīru kolekcija.
“Bīdermeiera mēbeles un vēl daudzi citi vēsturiski priekšmeti, kas nākuši no kādreizējo ēkas īpašnieku dzimtas, Zemgales muižā - skan neticami, bet tas ir fakts! Smagākie no priekšmetiem ir divas dārza skulptūras, kurās atveidotas bērnu figūras ar Klopmanu dzimtas heraldisko vairogu. Ievērojams papildinājums ir arī Lielvircavas muižas bibliotēkai, jo tajā nonāks vairāki reti un plašāk zināmi vēsturiski grāmatu sējumi vācu, angļu un franču valodā," stāsta Lielvircavas muižas Tūrisma pakalpojumu attīstības speciālists Roberts Grinbergs. Jāatzīmē, ka ar šo Klopmanu dzimtas mantojuma ceļojums uz Latviju vēl nebeidzas, jo jau drīzumā Rundāles pils muzejā plānots nogādāt vairāk nekā desmit 18. un 19. gadsimta Klopmanu dzimtas senču portretu oriģinālus.
Ar deponēto vēsturisko priekšmetu palīdzību muižā sniegts uzskatāms piemērs par aristokrātisko kungu namu iekārtojumu 19. gadsimtā, atainojot vācbaltiešu kultūras un saimniecisko dzīvi un sakarus ar kaimiņu zemēm – Krieviju, Angliju un Vāciju šajā periodā.
Saskaņā ar deponējuma līgumu, kas noslēgts 2021. gadā, barons fon Klopmans Lielvircavas muižai vēsturiskos priekšmetus uzglabāšanai un eksponēšanai nodevis uz 25 gadiem.
Konteksts
Fon Klopmaņi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Livonijas ordeņa valstī un pēc ordeņa sabrukuma kļuva par zemes īpašniekiem Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. Krievijas impērijas valdība 1862. gadā atzina Kurzemes fon Klopmaņu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. 1907. gadā Jelgavā dzimta izveidoja savstarpējās palīdzības fondu "baronu fon Klopmaņu dzimtas savstarpējās palīdzības iestādījums", kas darbojās līdz 1915. gadam.
Lielvircavas muižas (Groβ-Würzau) vecā muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. līdz 1808. gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans. Klopmanu dzimta šeit valdījusi 400 gadus. 1822. gadā muižu nopērk Dītrihs fon Grothuss un 1829. gadā atdāvina to meitai Adelheidei, kura apprecas ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Tā par muižas īpašniekiem kļūst Hānu dzimta, kuras dažādi pārstāvji tur dzīvojuši līdz pat agrārajai reformai.
