Aptauja: Latvijas iedzīvotāji ziemai paredzētos pārtikas krājumus visbiežāk sasaldē
Gatavojot sezonālo produktu krājumus ziemai, visvairāk Latvijas iedzīvotāju – 88% – tos sasaldēs, bet 70% – konservēs, liecina lielveikalu tīkla "Rimi" un "Norstat" veiktā aptauja. Citas iedzīvotāju iecienītas metodes ir produktu skābēšana jeb fermentēšana (20%), žāvēšana (18%) un kaltēšana (12%).
Visbiežāk sasaldēšanas metodi izvēlas zemgalieši (93%), savukārt aizrautīgākie konservētāji (87%) un skābētāji (25%) mīt Vidzemē. Iecienītākie produkti, kurus Latvijas iedzīvotāji uzkrās ziemai, ir ogas (45%), dārzeņi (37%), zaļumi (37%) un sēnes (35%), kas zināmā mērā arī izskaidro izvēlēto produktu uzglabāšanas metodi, jo ogas, dārzeņus un zaļumus var viegli sasaldēt, pēc tam atlaidināt un daudzveidīgi lietot.
“Saldēti produkti ir ideāls veids, kā bagātināt savu ikdienas ēdienkarti, īpaši ziemā un pavasarī, kad mazāk uzticamies ārzemju tomātiem un gurķiem. No saldētiem dārzeņiem var pagatavot zupas, sautējumus, wok ēdienus. Dārzeņus, augļus un ogas, ko izmanto saldēšanai, novāc tad, kad tie jau ir nogatavojušies, bet tos, ko pārdod svaigus, – pusgatavus, jo vēl paiet laiks, kamēr tie nokļūst veikalā. Tāpēc saldētu dārzeņu un augļu garša neko daudz neatšķiras no svaigiem un reizēm pat ir labāka. Saldēti dārzeņi, augļi un ogas zaudē dažas uzturvielas, piemēram, C vitamīnu un daļēji B grupas vitamīnus, jo tie nav termiski stabili un saldēšanas laikā izzūd. Toties šķiedrvielas un mikroelementi – kālijs, magnijs, fosfors un dzelzs – saglabājas arī saldētos produktos,” atgādina "Rimi" Gardēde, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Visvairāk iedzīvotāju – 33% – norāda, ka ziemai sagatavojamos produktus pērk lielveikalā, savukārt 29% izaudzē pašu dārzā. Visčaklākie dārznieki mīt Vidzemē, kur pašu audzētus labumus burkās liks 49% aptaujāto. Savukārt rīdzinieki daudz biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji garšu, aromātu un vitamīnu meklējumos dodas uz tirgu – tā norādījuši 21% aptaujāto.
Aptauju veikusi kompānija "Norstat" 2024. gada augustā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.