Bauskas pilī baudīs alkoholu viduslaiku stilā

Šajā dienā pilī arī tiks sarīkota ekspresizstāde, kurā tiks eksponēti Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti stikla un keramikas trauku fragmenti.

Pasākumu vadīs muzeja speciāliste Ilona Ozola un par izstādē redzamajiem trauku fragmentiem stāstīs Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Vineta Skalberga.

Muzeja pārstāve Ilva Neimane uzsver, ka viduslaikos alkoholiskos dzērienus izmantoja gan ikdienā, gan arī nākotnes pareģošanas rituālos, kā arī, protams, dažādos godos, dzīrēs, bērēs, dziedniecībā, krogos, tavernās, pilīs un muižās. Bauskas pilī šajā laikā lietoja dažādus alkoholisko dzērienu veidus – alu, alus pienu un sieru, medus dzērienu. Savukārt parastākais zemnieku ikdienas dzēriens, ko lietoja slāpju veldzēšanai, bija plānalus jeb dzira vai pataks. Taču augstāko kārtu pārstāvji pamatā lietoja vīnu un alu.

Latvijas teritorijā līdz 17. gadsimtam degvīns jeb brandavīns gatavots tikai dažās muižās un nelielā apjomā. Tāpat jāuzsver, ka to toreiz kā alkoholisko dzērienu tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles. Toties alus pienu gatavoja, savārot alu ar pienu, to uzskatīja par svētku un viesību cienastu.

Ap 6. gadsimtu alu sāka brūvēt arī klosteros. Sākotnēji to lietoja gavēņa laikā, taču vēlāk pārdeva svētceļniekiem un tirgotājiem, kuri apmetās klosteru krogos. Alus pārdošana veidoja lielu daļu klosteru ienākumu.

Alus darīšana līdz 9. gadsimtam tika uzticēta tikai sievietēm, jo uzskatīja, ka viņas darbu padara rūpīgāk, ar lielāku atbildību. Pēc 9. gadsimta vīrieši sāka brūvēt alu pēc savas garšas – stiprāku. Vēstures liecībās atrodama informācija, ka līdz pat 18. gadsimta valdīja uzskats, ka alu jāmāk gatavot katrai saimniecei.

Pasākuma noslēgumā Bauskas pilī būs iespēja degustēt arī kādu dzērienu. Biļetes cena uz pasākumu: 2 eiro.

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press