Latvija ir un būs Krievijas kiberoperāciju ilgtermiņa mērķis, atklāj "Cert.lv"
Trīs dienu ilgušie kibuzbrukumi Latvijas valsts iestāžu mājaslapām ir politiski motivēti, un atbildību par tiem uzņēmies prokrievisko aktīvistu grupējums, Jauns.lv atklāj Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
"Uzbrukumu iemesls ir sasaistāms ar Latvijas jaunāko palīdzības paketi Ukrainai, kas tika apstiprināta 13.augustā - 30 aprīkotu transportlīdzekļu nodošanu Ukrainai. Bet atbildību par uzbrukumiem uzņēmies viens no prokrieviski orientētajiem haktīvistu grupējumiem," Jauns.lv skaidro "Cert.lv" vecākā komunikāciju speciāliste Madara Krutova.
Tāpat viņa uzsver, ka šis nav bezprecedenta incidents - kiberuzbrukumi jau iepriekš notikuši neilgi pēc tam, kad Latvija paziņojusi par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Piemēram, "viens no apjomīgākajiem kiberuzbrukumiem Latvijā šogad tika fiksēts 12.jūlijā, kas sekoja pēc Latvijas Prezidenta paziņojumam medijiem no NATO samita par rietumu ieroču piegādēm Ukrainai".
"Uzbrukumi notiek viļņveidīgi jau kopš 2022.gada sākuma un ticams, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Ziemeļvalstu reģions un Polija turpinās būt Krievijas kiberoperāciju ilgtermiņa mērķi," skaidro Krutova.
Uzbrukumi ilgst jau trešo dienu
Speciāliste skaidro, ka uzbrukumi valsts sektora un transporta nozares interneta resursiem un atsevišķiem resursiem privātajā sektorā notiek jau trešo dienu. "Uzbrukumu rezultātā daļai resursu novērojami darbības traucējumi - lēna darbība vai atsevišķos gadījumos periodiska nepieejamība," skaidro speciāliste. Viņa norāda, ka "mājaslapas, kas tiek iekļautas uzbrucēju mērķu sarakstā mainās pa stundām - vienā brīdī uzbrukums var tikt vērsts pret vienu interneta resursu, bet nākamajā jau pret citu". Tāpat viņa uzsver, ka atbildīgie dienesti aktīvi strādā pie tā, lai mazinātu šo uzbrukumu ietekmi.
Kiberuzbrukums ir vērienīgs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) jau bloķējis vairākus desmitus tūkstošu unikālu uzbrukuma avotu. Tomēr, šis nebūt nav vērienīgākais kiberuzbrujums, ko Latvija pēdējā laikā piedzīvojusi. "Vēsturiski, 2022. gadā garākais uzbrukums ilga 7 dienas. Savukārt viens no apjomīgākajiem kiberuzbrukumiem Latvijā šogad tika fiksēts 12.jūlijā, kas sekoja Latvijas Prezidenta paziņojumam medijiem no NATO samita par rietumu ieroču piegādēm Ukrainai," norāda Krutova.
No ārzemēm vairākām valsts iestāžu mājaslapām nevar piekļūt
Vairāki Jauns.lv lasītāji sūdzējušies, ka "šobrīd atsevišķām tīmekļa lapām, kā, piemēram, Valsts policijas, Latvijas Tiesu portālam u.c. mājaslapām no ārzemēm nav iespējams piekļūt". Krutova atklāj, ka tā nav nejaušība.
"Viens no risinājumiem, kā operatīvi mazināt kiberuzbrukumu ietekmi, ir filtrēt piekļuvi interneta resursiem pēc ģeolokācijas, atstājot piekļuvi svarīgākajiem klientiem jeb šajā gadījumā - pieslēgumiem no Latvijas IP adresēm, jo uzbrucēji pamatā uzbrukumiem izmanto citu valstu IP adreses," atklāj speciāliste.
Viņa norāda, ka kopumā " situācija Latvijas kibertelpā joprojām vērtējama kā stabila, un "Cert.lv" sadarbībā ar partneriem turpina uzraudzīt tajā notiekošo". "Sekmīgi uzbrukumi ar būtisku ietekmi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā līdz šim nav konstatēti," skaidro Krutova.
