Pieprasa skaidrojumu no EK par Ungārijas lēmumu attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ieceļošanu
Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir prasījusi Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieceļot blokā bez pārbaudēm atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.
Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte norādīja, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) jau minēja par Latvijas bažām, kā šis lēmums var ietekmēt mūsu un sabiedroto drošību, un kā tas atbilst ES regulējumam. Tāpēc Latvija kopā ar citām dalībvalstīm ir prasījusi EK skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām.
ĀM preses sekretāre atzīmēja, ka paralēli, Latvijas vēstniecība Ungārijā ir iesaistīta faktu noskaidrošanā uz vietas Budapeštā. Par secinājumiem ĀM informēs. Savukārt, runājot par Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto pausto neapmierinātību par Baltijas valstu kritiku par Budapešatas lēmumu vienkāršot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu valstī, Eglīte uzsvēra, ka ĀM neatzīst apvainojumus melos vai kampaņās un līdzīgus izteikumus. Viņa akcentēja, ka tas nav veids, kā Latvija veido ārpolitiku.
Jau tika ziņots, ka Sijārto Baltijas valstu kritiku nodēvējis par "propagandu", kas balstīta "bērnišķīgos melos", jo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem joprojām ir nepieciešamas vīzas iebraukšanai Šengenas zonā un uzturēšanās atļauju iespējams iegūt tikai likumā noteiktajā kārtībā, vēsta laikraksts "The Budapest Times".
Sijārto piebildis, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšana un līdzīgas procedūras ir katras valsts atbildība, turklāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādēm ir līdzīgas tiesības. "Būtu labāk, ja mani Baltijas valstu kolēģi korekti informētu savus pilsoņus, nevis sāktu jaunas nomelnošanas kampaņas," viņš teicis.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un citas Igaunijas amatpersonas Ungārijas lēmumu raksturoja kā nepieņemamu, jo tas apdraud Šengenas zonas drošību. Cahkna arī piebildis, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna rīcība ir "bijusi ļoti dīvaina", kopš viņš apmeklēja Maskavu un Pekinu. Lai gan Ungārija pašlaik ir ES prezidējošā valsts, viņam nebija citu valstu mandāta pārstāvēt bloku tādās vizītēs.
Uz līdzīgiem riskiem ES un Šengenas zonas drošībai norādījušas arī Lietuvas un Latvijas amatpersonas, piemēram, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Latvijas iekšlietu ministrs. Ungārijas ārvalstu darbinieku karšu sistēma, kas ieviesta jūlija sākumā, ļauj vienkāršotā veidā pieņemt darbā pilsoņus no astoņām valstīm, kas nav ES dalībvalstis - Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas, Melnkalnes, Serbijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.
Šis tā dēvētais viesstrādnieku mehānisms pieļauj neierobežotu imigrāciju Ungārijā, jo nav noteikts ierobežojums ieceļojošo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu skaitam. Domājams, ka šis mehānisms tiks izmantots, lai Ungārijā varētu ierasties darbinieki, kas piedalīsies Pakšas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. AES būvēs Krievijas valsts kodolenerģētikas kompānija "Rosatom". Tomēr eksperti norāda, ka princips par neierobežota skaita ārvalstu strādnieku ievešanu ir nesamērīgs un aizdomīgs.
