Rosīšanās piemājas dārzā beidzas ar 23 šuvēm un 3 nozāģētiem pirkstiem
Vasara ir aktīvs remontu, labiekārtošanas un arī atpūtas laiks, kad cilvēki rosās dobēs un siltumnīcās, krāso, labo un zāģē un bauda labi padarīta darba augļus sakoptā pagalmā pie grila. Taču gan ar darbošanos saistītās, gan vaļasbrīžu aktivitātes var izrādīties gana riskantas un traumatiskas.
Ik gadu desmitiem cilvēku vēršas pie apdrošinātājiem ar grieztām, plēstām brūcēm, sasitumiem un apdegumiem, kas gūti, rosoties vasaras darbos. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) pērn par šādām traumām izmaksājusi vairāk nekā 30 000 eiro, bet šogad no marta līdz Jāņiem – jau virs 14 000 eiro. Turklāt pieteikumi par jūnija un jūlija traumām vēl ir gaidāmi.
“Lielākoties vasaras remontdarbu un dārza darbu laikā tiek gūtas dažādas grieztas brūces, pirkstu un kāju traumas, sasitumi. Cilvēki kļūst par dārza šķēru, zāģu un zāles pļāvēju upuriem, un traumas var būt smagas. Katru gadu BALTA saviem klientiem izmaksā vairākus desmitus tūkstošu eiro atlīdzībās par šādi gūtām traumām. Vasara ir skaists laiks, kuru veltīt gan visu gadu atlikto darbu apdarīšanai, gan atpūtai, taču arī šajā sezonā steiga, paviršība un neapdomība ir cilvēka lielākais ienaidnieks,” atgādina uzņēmuma nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Tādas traumas kā, strādājot dārzā, ar zāģi savainoti roku pirksti, zāles pļaušanas laikā traumēti kāju pirksti vai, neuzmanīgi rīkojoties ar degšķidrumu, izraisīti apdegumi pie grila ir vasaras klasika. Kādam klientam, pļaujot pie mājas zālienu, gadījusies straujāka izkapts kāta noslīdēšana un rezultātā – griezums apakšstilbā. Kāds cits strādājis siltumnīcā, aizķēries, kritis uz loga, to izsitis un sagriezies. Vēl kāds klients zāģējis koku, uz mirkli zaudējis modrību un iezāģējis kājā; slimnīcā viņam uzliktas 23 šuves. Pat tādā šķietami komiskā situācijā kā nātru ravēšana dārzā var izrādīties, ka lekni noaugusi nātre ir stiprāka par pašu rāvēju un kritienā var gūt nepatīkamus un it nemaz smieklīgus sasitumus. Īpaši smags gadījums šogad bijis cilvēkam, kurš uzkāpa uz zāģa un nogrieza trīs kāju pirkstus, viņam izmaksātā atlīdzība par ārstēšanos un amputāciju pārsniedza 4000 eiro, un ir paredzams, ka tai sekos arī izmaksa par invaliditātes iestāšanos.
Bīstamas situācijas var viegli veidoties ugunskuru un grilu tuvumā. Tā kā vasarā daudzi labprāt gatavo ārā, gaļas cepšana uz karstām oglēm ir viens no iecienītākajiem paņēmieniem. Nereti, aizdedzinot grilu, cilvēki neuzmanīgi rīkojas ar degmaisījumiem un iedzīvojas apdegumos. Arī bērni, kas atstāti bez pieskatīšanas, mēdz ar rokām pieķerties vai netīšām piegrūsties karstam grilam vai iesmiem.
“Par bērnu drošību vasarā ir jārūpējas īpaši, jo tas ir aktīvas atpūtas, fizisku aktivitāšu un āra rotaļu laiks, kad gūt dažādas traumas ir pavisam viegli. Taču arī pieaugušajiem būtu ieteicams sargāt sevi un apkārtējos no nelaimes gadījumiem, bet kā uzticamu drošības spilvenu, ja nelaime tomēr notikusi, izmantot apdrošināšanu,” aicina Ludmila Ščegoļeva.
Lai pasargātu sevi dārza darbu un atpūtas laikā, apdrošinātāji iesaka:
- izmanto remontdarbiem paredzētas atbilstošas iekārtas un uzturi tās darba kārtībā;
- lieto atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus (cimdus, austiņas, ķiveri, speciālus apavus);
- ja plāno darbināt grilu vai veikt remontdarbus, kas saistīti ar uguns riskiem, sagatavo ugunsdzēsības līdzekļus un seko, lai ugunsdzēsības aparāts vienmēr būtu pa rokai;
- grilu novieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkas un žoga, lai, vējam uzpūšot, dzirksteles neizraisītu ugunsgrēku;
- grila iekurināšanai izmanto tikai šim nolūkam paredzētos degšķidrumus;
- pieskati bērnus, lai tie netuvotos grilam, un turi degšķidruma pudeles un ugunsbīstamus priekšmetus viņiem nepieejamā vietā;
- atceries, kur meklēt palīdzību! Zvani uz ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, ja rodas briesmas dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam, vai 113, ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
