Minimālā pensija: kāpēc Latvijā sievietēm vecumdienās ir lielāks risks palikt bez iztikas līdzekļiem
Pērn tika piešķirts 21,1 tūkstotis vecuma pensiju, no kurām 12 tūkstoši - sievietēm, deviņi tūkstoši - vīriešiem. Vienai ceturtdaļai pensionāru tika piešķirtas pensijas, kas ir mazākas par 300 eiro.
Jāņem vērā, ka gandrīz pusei šo pensionāru daļa darba stāža ir uzkrāta citā valstī un līdz ar to arī tajā ir piešķirta vecuma pensija, tātad mazā pensija Latvijā nav vienīgie ienākumi. Turklāt 12% no jaunajām piešķirtajām pensijām ir minimālās pensijas, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, un nav ziņu, ka šiem cilvēkiem būtu pensijas citās valstīs, vēsta "Diena".
Pensijas minimālajā apmērā piešķirtas 10% sieviešu un 13% vīriešu, savukārt pensijas virs 700 eiro - 26% sieviešu un 27% vīriešu. Lai gan pēdējos gados minimālā apmēra pensiju saņēmēju skaits ir ievērojami samazinājies, tie joprojām veido ievērojamu daļu jaunajās pensijās. Bet absolūtos skaitļos minimālo pensiju saņem vairāk sieviešu nekā vīriešu. "Sievietes dzīvo apmēram 10 gadus ilgāk par vīriešiem, tādējādi biežāk paliek vienas. Turklāt sievietēm bieži vien ir mazāks stāžs, ko ietekmē bērnu kopšanas atvaļinājumi un līdzi nākošās slimības lapas. Šie faktori ilgtermiņā negatīvi ietekmē pensijas apjomu, un sievietēm ir grūtāk izdzīvot ar pieejamiem līdzekļiem," norāda CBL atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte.
2023. gadā sieviešu vidējā bruto darba samaksa stundā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo algu samazinājusies par 0,6 procentpunktiem. Lielākā atalgojuma starpība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 33,5%, finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē - 30,6%, tirdzniecībā - 27,8%, kā arī mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur starpība bija 27,6% par labu vīriešiem.
