Rinkēviču aicina neizsludināt likumu par atlīdzību par zemes likumisko lietošanu
Zemes īpašnieki dalītajos īpašumos aicina Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas nosaka atlīdzību par zemes likumisko lietošanu, informēja biedrības "Zemes reformas komiteja" pārstāvji.
Biedrība apgalvo, ka likuma grozījumi ir sasteigti, nav pienācīgi izdiskutēti, nekādā veidā nerisina dalītā īpašuma problēmjautājumus, kā arī neatbilst vismaz 300 000 Latvijas iedzīvotāju interesēm un ir pretrunā Satversmei.
Jau ziņots, ka Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.
Grozījumu virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu par 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.
Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.
Reizē saglabāts pašreizējais zemes lietošanas maksas procentuālais apmērs - 4% no zemes kadastrālās vērtības. Tāpat puses varēs vienoties par citu zemes lietošanas maksas apmēru. Grozījumi veikti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) iepriekš pieņemto spriedumu.
Savukārt biedrība "Zemes reformas komiteja" apgalvo, ka grozījumi atlīdzību par zemes likumisko lietošanu nosaka tādu pašu vai pat mazāku nekā ar ST spriedumu atcelto.
Lai arī likums paredz, ka daļai dzīvokļu īpašnieku maksājums par zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs, tomēr viņu tiesības lietot zemi aizvien būs būtiski ierobežotas, norāda biedrības pārstāvji. Savukārt zemju īpašnieku ienākumi līdz ar noteiktajiem papildu ierobežojumiem nesasniegšot likumā noteiktos un par Satversmei neatbilstošiem atzītos 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, dalītos īpašumos Latvijā ir aptuveni 206 000 būvju un 70 000 zemes vienību, tostarp 9000 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jeb 300 000 dzīvokļu īpašumu un 32 000 savrupmāju. Tas nozīmē, ka grozījumi likumā skar ne mazāk kā 300 000 Latvijas iedzīvotāju un vismaz tik pat vēlētājus, klāsta biedrības pārstāvji.
Biedrības "Zemes reformas komiteja" ieskatā grozījumi likumā nav pienācīgi izstrādāti un nav pieņemti Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Likumu pieņemot, neesot arī ievērota labas likumdošanas prakse un neesot ņemtas vērā ST atziņas, ekspertu bažas un nevalstisko organizāciju viedokļi.
Uz trešo lasījumu Saeimā ticis iesniegts priekšlikums nodot visas lietojuma tiesības uz zemi būves īpašniekiem, vienlaikus terminētā laika posmā līdz dalītā īpašuma izbeigšanai maksājot par to samērīgu lietošanas maksu zemes īpašniekiem, taču deputātu vairākuma atbalstu Saeimā tas neguva, piebilst biedrība.
Jau ziņots, ka ST 2023.gada maijā Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzina par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu.
Lieta tika ierosināta pieteikumiem, kas saņemti no vairākām privātpersonām, kuru īpašumā ir zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas citām personām piederošas būves.
Noteikto zemes lietošanas maksu 4% apmērā tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu, jo, nosakot šo maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam 2,5% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, likumdevējs nav pamatojis, ka būtu ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes. Tiesa atzina, ka pastāv alternatīvs līdzeklis, kas zemes īpašnieka tiesības ierobežotu mazāk.
Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā neesošām no 2024.gada 1.jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.
