Ārstus vaino vairāk nekā 315 000 eiro izkrāpšanā no valsts
Veselības inspekcija izrēķinājusi, ka ārsti pērn no valsts budžeta mēģinājuši izkrāpt vairāk nekā 315 tūkstošus eiro. Daudzi mediķi gan pārmetumus noraida un teic, ka pārkāpumi viņiem „pierakstīti” datorsistēmas kļūdas dēļ un neskaidro valdības noteikumu dēļ.
Sabiedrība

Ārstus vaino vairāk nekā 315 000 eiro izkrāpšanā no valsts

Jauns.lv

Veselības inspekcija aprēķinājusi, ka pērn negodprātīgie ārsti valsti gribējuši apkrāpt par vairāk nekā 315 tūkstošiem eiro, no valsts budžeta pieprasot naudu par neveiktajām medicīniskajām operācijām vai aprūpi. Savukārt ārsti uzskata, ka bieži vien pārkāpumi viņiem pierakstīti kļūdas dēļ.

Ārstus vaino vairāk nekā 315 000 eiro izkrāpšanā n...

Lielākie krāpnieki esot strādājuši lielajos veselības centros vai slimnīcās, bet tas arī būtu saprotams, jo tieši šajās ārstniecības iestādēs strādā visvairāk ārstu. Tomēr ne visi atzīst, ka ir bijuši krāpnieki.

Jēkabpils slimnīca: „Vainīgi nevis dakteri, bet gan birokrātija”

Tā, piemēram, Jēkabpils Reģionālas slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris Kasjauns.lv skaidroja, ka Veselības inspekcijas pērn gada 3. ceturksnī uzrādītās pretenzijas galvenokārt ir „ar asti” par it kā 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā veiktajiem pārkāpumiem – artoskopiskajām operācijām. Viņš teic, ka neskaidro birokrātisko nolikumu un valdības noteikumu dēļ īsti nebija skaidrs kādā veidā uzrādīt veiktās manipulācijas. Pēc inspekcijas uzskata, ka slimnīca nodarījusi zaudējumus jeb no budžeta centusies izkrāpt 30 185 eiro. „Slimnīca tiesājās par savu taisnību, bet beigu galos rokas nolaidās un vairs necīnāmies,” saka Zvīdris.

Ļoti vienkāršoti runājot – kādu artoskopisku laboratorijas paraugu paņem un pārbauda uz trim stikliņiem. Pēc slimnīcas uzskata, tās ir trīs manipulācijas, bet pēc Veselības inspekcijas domām – viena. Tā nu radusies nesakritība rēķinos.

Ģimenes ārste no Tukuma: „Tā ir datorsistēmas kļūda”

Ģimenes ārstei, onkoloģei Marijai Matisonei no Tukuma Veselības inspekcija uzrēķinājusi pārkāpumus par 1198,63 eiro. Viņa apmaksai esot uzrādījusi 1000 talonus par faktiski neveiktām ārstnieciskām manipulācijām. Manipulāciju skaits ir fantastisks un varētu padomāt, ka ārste nevis ārstē pacientus, bet to tikvien dara kā mēģina šmugulēties. Matisone Kasjauns.lv skaidro:

„Tā ir pārbaude, kas veikta par 2013. gadu, nevis 2014. gadu. 2014. gadā saskaņā ar likumu spēkā stājās tikai šīs pārbaudes Veselības inspekcijas atzinums, bet visas konstatētās nepilnības jau sen operatīvi novērstas. Tās bija ģimenes ārsta praksē izmantotās datorprogrammas automātiski ģenerētas kļūdas, kas atsevišķos gadījumos multiplicēja vienu ierakstu ar skaitli 40 vai 60.

Runa ir par datorprogrammu „Ārsta birojs”, kuru izmantoju talonu ievadīšanai. Tātad, ņemot viena pacienta talonu un ievadot informāciju par sniegto viena urīna vai asins analīzi, automātiski ierakstu 1 pēc sev vien zināmiem algoritmiem tā reizināja/pieskaitīja 40 vai 60. Tātad rezultātā vienā dienā, kad pacients bija pie manis vizītē un viņam tika veikta viena urīna analīze, sistēma, reģistrējot talonu, nez kāpēc manis ievadītajam skaitli 1 pieskaitīja 40 vai 60 reizes. Tā ir acīmredzama datorsistēma kļūda, jo apjoms ir absurds! Datu ievades brīdī pati arī nebiju pamanījusi šo kļūdu. Principā šādu kļūdu bija laicīgi jāatpazīst arī Nacionālā Veselības dienesta datorsistēmai (APANS), kas talonu elektroniskos datus katru mēnesi vēlreiz automātiski pārbauda un šādas sistēmu kļūdas automātiski uzreiz izķer pie datu nodošanas. Tomēr diemžēl 10 mēnešu garumā APANS to nebija konstatējis, un es biju jau saņēmusi valsts samaksu, kas, protams, tiek traktēta kā neveiktas manipulācijas vai pakalpojumi, piemēram, 40 vai 60 analīzes vienam pacientam vienas dienas laikā.

Kad šī datorkļūme pēc vairākiem mēnešiem atklājās, loģiski, ka bija jau izveidojušās 1000 neveiktas manipulācijas un atbilstoši saņemtās naudas summas no valsts. Tā tika atmaksāta valsts budžetā saskaņā ar inspekcijas norādīto. Par šo visu tika iesniegta mana pretenzija gan datorprogrammas izstrādātājam, gan arī paskaidrojumi Nacionālajam Veselības dienestam, un nekas tāds vairs ne 2014. gadā, ne šogad nav atkārtojies. Protams, man ir ļoti nepatīkami redzēt savu uzvārdu šajā sarakstā, un kas rada maldīgu priekšstatu par manu rīcību ģimenes ārsta prakses norēķinos, taču šoreiz tam ir ļoti objektīvs izskaidrojums.”

Saldus mediķi: „Nav noticis apzināts pārkāpums”

Savukārt Saldus medicīnas centra galvenā ārste Ingrīda Kužniece par viņas ārstniecības iestādē konstatētajiem pārkāpumiem Kasjauns.lv saka, ka Veselības inspekcijas minētais endokrinologa pārkāpums par nepareizu aprūpes epizodes uzskaiti 1156,38 latu (1645,38 eiro) apmērā  ir par laika periodu no 2011. gada janvāra līdz 2012. gada jūnijam.

„2014. gada februārī esam saņēmuši Veselības inspekcijas lēmumu par minētās naudas summas ieturēšanu un līgumsodu 3290 eiro jeb divkāršā apmērā. Nauda valstij atgriezta.

Veselības inspekcijas konstatētais pārkāpums ir apspriests gan ar endokrinologu, gan ārstu sanāksmē. Kļūda atzīta, bet nav noticis apzināts mēģinājums izkrāpt valsts naudu. Darba attiecības ar endokrinologu nav pārtrauktas,” skaidro Kužniece.

Ārsts no Ludzas: „Neko nekomentēšu”

Ievērojamus zaudējumus veselības aprūpes budžetam esot nodarījusi arī Staņislava Steļča ģimenes ārsta prakse Ludzas pusē. Veselības inspekcija uzsver, ka prakses ārsts 2012. gadā 20 dienas nav nodrošinājis pacientu pieņemšanu, bijusi konstatēta praksē nereģistrētu pacientu aprūpe, bet prakses māsas, kura atbild par trūcīgo personu aprūpi, darbībā konstatēta nolaidība. Tā nu inspekcija izrēķinājusi, ka ārsta prakse nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 8900 latu apmērā. Lūgts komentēt radušos situāciju, Streļčs Kasjauns.lv strikti noteica: „Visus jautājumus adresējiet Veselības inspekcijai, es neko nekomentēšu”.

Lielākās slimnīcas - krāpnieces

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 315 536 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 43 963 eiro apmērā, liecina Veselības inspekcijas apkopotie dati. Tātad, pērn Veselības inspekcija veselības aprūpes budžetā uzdevusi apmaksāt vairāk nekā 350 000 eiro.

.

Lielākās summas jeb 263 533 eiro atmaksa prasīta par nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti, bet 4945 eiro - par nepamatoti izrakstītām kompensējamām zālēm un 689 eiro - par no pacientiem nepamatoti iekasētiem maksājumiem. Vēl 2404 eiro ieturēti par pārkāpumiem ģimenes ārsta darba prakses organizācijā.

Pērnā gada 3. ceturksnī, kā lielākie pārkāpēji uzrādīti:

* Jēkabpils reģionālā slimnīca (30 185,32 eiro). Konstatētie būtiskākie pārkāpumi: slimnīca Diennakts stacionārā apmaksai uzrādījusi artoskopijas manipulācijas, kas apmaksas ziņā pārklājas. Nepamatoti kompensēta pacientu iemaksa iedzīvotājiem, kas veic profilaktisko apskati.

* Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (24 621,12 eiro). Konstatēti būtiskākie pārkāpumi: slimnīca apmaksai no valsts budžeta nepamatoti lielā skaitā uzrādījusi diagnostiskās manipulācijas

* Veselības centrs 4 (14 981,47 eiro). Konstatēti būtiskākie pārkāpumi: iestāde apmaksai no valsts budžeta uzrādījusi 2309 neatbilstošas ķirurgu aprūpes epizodes.

Ir gan lielāki, gan mazāki pārkāpumi, par kuriem uzrēķināts sods. Un ne visi saistās ar to, ka dakteri sev pierakstījuši to, ko nav veikuši. Piemēram, kāda Olaines ģimenes ārsta prakse sodīta par to, ka tās darba laiks nav 40 stundas nedēļā un tajā nevar pieteikt mājas vizītes līdz trijiem pēcpusdienā.


Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA