Zīle vēlas ātrāku EP vēlēšanu rezultātu publiskošanu: valdošā slepenība ir pārspīlēta
Politiķis atzīmēja, ka pašlaik spēkā esošā kārtība, ka vēlēšanu rezultāti tiek atklāti tikai tad, kad visā Eiropas Savienībā vēlēšanas ir noslēgušās, nav Latvijas izdomājums, bet ir kopīgi noteikta visā ES.
Viņaprāt, pašlaik valdošā slepenība esot pārspīlēta, turklāt vēlētājiem esot gaidas un vēlme uzzināt rezultātu. Tagad rezultāti tiks paziņoti svētdienas pusnaktī, bet liela daļa vēlētāju tos nesagaidīs, jo vēlēsies izgulēties pirms darba nedēļas.
Savukārt iespējamos vēlēšanu rezultātus Zīle nekomentēja, norādot, ka tie ir tikai baumu līmenī - esot jāsagaida oficiālie rezultāti un tad tie jāvērtē.
Kā zināms, EP vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un NA, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA - ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem "Latvijas attīstībai" (LA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta.
Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies arī partijai "Progresīvie", bet arī JV un NA Rīgā veicies gana pārliecinoši, tostarp JV uzvarējusi vairākos apmeklētākajos iecirkņos.
Pietiekoši daudz balsu, lai iegūtu EP mandātu, saņēmusi arī partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet pagaidām nav skaidrs, vai partijai "Stabilitātei" būs izdevies gūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tās pārstāvis varētu strādāt EP. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs vēl šaubās, vai partijai šo vienu mandātu būs izdevies iegūt. Ja tas nebūs izdevies, pa diviem mandātiem iegūtu JV un NA, bet vēl katra pa vienam deputāta mandātam saņemtu piecas partijas - LA, AS, LPV, "Saskaņa" un "Progresīvie".
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.
